Tā tika uzskatīta par visaugstāko reliģiskās apgaismības formu.
Šis process gan nesākās ar vienkāršu mumifikāciju. Tas sākās kad mūks sāka meditēt, lai sasniegtu apgaismību. Process sākas ar gadu ilgu diētu, kas sastāv no ūdens, riekstiem, ogām un citām īpašām maltītēm. Mūks neēd nekādus graudu produktus vai citas kārtīgas maltītes. Pēc gada mūks tika ieslēgts šādā statujā.
Viņam baroja tēju gatavotu no toksiska, lakota koka, viņš izmantoja trubiņu ēšanai un gaisam. Viņam bija zvaniņš, ko zvanīja lai paziņotu ka vēl ir dzīvs.
Kad zvans pārstāja zvanīt, viņš tika ieslēgts kapenēs uz trim gadiem. pēc šiem trim gadiem viņi atvēra kapenes un atrada mūku vienā gabalā, tad, tika uzskatīts, ir sasniegta augstākā apgaismības pakāpe.
Taču, ja mūka atliekas tika atrastas jau trūdēšanas posmā, tad tika uzskatīts, ka nav izdevies sasniegt apgaismību. Bet arī šāds rezultāts tika slavēts un pieminēts ar cieņu.
Šobrīd statuja ir pārvietota uz Ungāriju kur tā tiks izstādīta Ungārijas Dabas Vēstures muzejā. Pētnieki joprojām analizē papīrus, ko atrada statujā. Es nevaru sagaidīt, kad uzzināšu kas tur ir rakstīts.
