Par spīti smilšu vētrām gandrīz 3000 gadu garumā, vecākās piramīdas turas stalti. To forma šķier nenodeldējama, un arhitekti paliek uzticīgi senajam būvniecības stilam.
Pakāpvienveida piramīdu būvēja kārtās. Viena no pirmajām piramīdām pasaulē bija Ēģiptes valdniekas Dzosera (valdīja no 2615. Līdz 2596. G.pr.Kr.) Kapeņu koplekss. Tradicionāli ēģiptiešu valdniekus apbedīja klintīs kaltās kapenēs vai mastabās – garenās un plakanās celtnēs, kas veidotas no saulē kaltētiem ķieģeļiem. Ap 2680. Gadu pr.Kr.
Vairākas mastabas mēģināja izvietot citu virs citas. Apakšējā bija kā masīvs pamats bet virpuses no akmeņeim veidoja piramidālu krāvumu. Ap 2650. Gadu vienu šādu krāvumu papildus nostiprināja galma ārsta, arhitekta un mantziņa Imhotepa vadībā. Tādējādi bija izgudrota pakāpieveida piramīda, ko vēl apdarināja ar balta kaļķakmens plāknēm.
Džosera piramīda ietilpa plašā celtņu kopleksā, kurā bija vaļēji pagalmi un tempļi. Kapenes bija izcirstas klintājā zem piramīdas kā sarežgīts eju uz pazemes zāļu kopums.
Imhotemu cienīja kā akmens būvmāklas tēvu, un ap 500.g pr. Kr. Pat pasludināja par gudrības un medicīnas dievu visā Lejasēģiptē.
Iespējāmās būvniecības metodes – Ēģiptieši nav atstājuši nekādu informāciju par Heopsa piramīdas būvniecību, un vēl šodien zinātnieku vidū valda lielas domstarpības par iespējamo celtniecības metodi. Lielākā daļā ir vienisprātis, ka ēģiptieši celtniecībā, visticamāk, izmanotojuši rampu, tomēr vēl joprojām notiek debates par šīs rampas izskatu.
Mūsdienu jaunākā teorija – Heopsa piramīda ir būvēta no iekšpuses, izmantojot iekšēju spirālveida rampu, kad veda no pamatnes līdz pat virsotnei. Rampa bija veidota aptuveni septiņu procentu slīpumā, un tajā bija ieklātas koka sliedes, kas nedaudz atviegloja strādnieku grūto darbu, velkot augšup tonnām smagos akmens bluķus.
Piramīdas stūros, kur rampa mainīja virzienu, bija vaļēji laukumi, un tur novietotie celtņi pagrieza milzīgos bluķus par 90 grādiem. Saskaņā ar šo teoriju, kuru 2007. Gadā izvirzīja franču arhitekts Žans Pjērs Udēns, piramīdas apakšējo daļu ēģiptieši uzcēla, izmantojot 400 metru garu ātŗjo rampu, kura vēlāk tika nojaukta.
Pati populārā teorija zinātnieku un arhitektu vidū – Spirālveida rampa kā kalnu ceļš vijās augšup gar piramīdu. Tābalstījās pret ārējo sienu vai atsevišķiet pamaties, kas atradās blakus piramīdais. 
Arheologi gan nekad nav atklājuši būvmateriālus, kas būtu izmantoti šādā spirālveida rampā.
