Kad bija pienākusi bēru diena, sievietei līdzi bija maza kurpju kastīte. Kad ceremonija bija beigusies, kaprači jau vēlējās zārku taisīt ciet, taču viņa iesaucās : “Uzgaidiet!” Viņa paņēma savu kurpju kasti piegāja klāt pie vīra zārka un ielika to iekšā. Kaprači to aiztaisīja un nolaidu zārku zemē.
Viņa teica: “Jā, es apsolīju. Es esmu labs kristietis, es nevaru gulēt. Es apsolīju viņam, ka man bija likt šo naudu šajā zārks ar viņu. ”
Viņa atbildēja : “Jā, es apsolīju, es izdarīju, ko es apsolīju. Visa viņa nauda ir kopā ar viņu.”
“Tu gribi teikt, ka ieliki viņa zārkā pilnīgi visu viņa naudu? Viņa katra pēdējo centu?”
“Nudien tā arī izdarīju,” teica sieva. “Es visu naudu savācu vienkopus, ieskaitīju to savā kontā un uzrakstīju čeku, ko tad arī ieliku kurpju kastē, nu visa viņa nauda ir kopā ar viņu.”
