Lai laulība būtu perfekta, pie viņas ir smagi jastrādā, nekas šajā brīnišķīgaja posmā nav vienkārš, ja pie tā nepieliek lielus pūliņus… Un šis stāsts būs par vīrieti, kurš nespēja apvaldīt savas jūtas pret burvīgo un dzīvespriecīgo kolēģi. Dēļ šīs jaunās darbinieces, kura uz dzīvi skatas ar smaidu, un vēl bez ģimenes, es nevarēju atturēties neskatīties uz viņu. Tāpēc es sāku ar viņu vairāk kontaktēties, paliku ilgāk darbā, protams dēļ viņas man nācas melot sievai, un katru reizi teicu jaunas atrunas, lai tikai viņa nenojaustu.
Viss notika tik ātri, viņa uzaicināja mani pie sevis uz mājām un solīja neaizmirstamu nakti. Bet pats intresantākais, viņa nekad nav aicinājusi mani pie sevis. Es biju bezgala laimīgs, man vēderā bija patīkamas sajūtas, sajutos kā pirmo reizi būtu iemīlējies, sakarīgi domāt nespēju, jo hormoni darīja savu. Atbraucot mājas viss bija tik kluss, bērni jau gulēja, sieva ļoti nogurusi. Bet no sievas neko nevar noslēpt, viņas vienmēr zina ka kaut kas nav tā. Bet viņa neko nesacīja, uzsildīja man gardas vakariņas. Un teica ka viņa ir tik ļoti nogurusi ka dosies pie miera, un pārējos mājas darbus izdarīs rīt!
Pāedu gardās vakariņas, ieskrēju ātri duša, un arī devos uz istabu, bet tur jau guļ mana sieva, ar visām drēbēm, nenoņēmusi kosmētiku. Tik ļoti nogurušu vēl viņu nebiju redzējis. Bet pirms miega viņa ir šķirstijusi mūsu veco foto albumu, jo tas atradās viņai tieši blakus. Dēļ manas jaunās kolēģītes, es spēju domāt tikai par rītdienas randiņu, līdz ar ko man miegs nenāca. Nolēmu paņemt un apskatīt mūsu albūmu.
Šķirstot mūsu albūmu mani pārņēma atmiņas, patīkamas atmiņas. Viņa bija tik skaista kad mēs iepazināmies, un es biju tik ļoti laimīgs. Nofotogrāfijām vien varēja redzēt cik mēs izskatāmies laimīgi. Es atcerējos brīžus kad viens par otru rūpējāmies. Tie bija mani laimīgakie gadi.
Šķir nākamo lapu un lasi raksta turpinājumu
