Pēc trim gadiem bija pienākusi kārtējā diena, kas lika atminēties sāpīgos notikumus un Kate to vairs nespēja izturēt. Tāpēc viņa brīvprātīgi izvēlējās doties misijas braucienu uz Libēriju, tieši tur viņas pirmais aprūpes bērns bija tikai 4 dienu vecs, atstāts nomiršanai.
Mazais puika bija kurls un ar augšlūpas deformāciju, un kā vēstīja vietējie cilvēki, tad Libērijā šādi atgadījumi notiek visai bieži. Taču Kate aprūpējot šo bērnu sāka to iemīlēt… Viņa izjuta īstas rūpes atkal par kādu, kuru tik ļoti sen bija vēlējusies.
Bet kā teica pati Kate : “Nekad nebiju domājusi, ka strādājot kā medmāsai kādreiz izjutīšu mīlestību no pirmā skatiena.” Viņa pavadīja nedēļu turot mazā dzīvību savās rokās, pēc neilga laika viņai tika piešķirta atļauja pieņemt bērnu un viņa tieši to arī izdarīja, viņa mazo puiku paņēma līdzi sev uz mājām, kuru nosauca par Matevu
Matevs lika Katei un Danam atkal izjust patiesu mīlestību un aizpildīt sāpošo sirds rētu. Stāsts ar laimīgam beigām 🙂
