Elizabete loģiski, ka bija šokā, tādēļ palūdza tantei uzkavēties, devās sakraut maisiņā kartupeļus. Viņa samaksāja par tiem un iedeva tantei. Tas kartupeļu maiss man izmaksāja tikai 0,67 centus.
Tante tā pateicās un tā raudāja. Elizabete teica: “Jūs nevarat iedomāties cik priecīga viņa bija, viņa tā pateicās un tā raudāja…”
Kas šī par valsti!? Sievietei visa nauda aizgājusi nodokļos un komunālajos, politiķiem, un valsts ierēdņiem paceļ algu bieži, bet mums nekā netiek, pat minimālā alga netiek pacelta jau cik ilgi! Kā šeit par piemēru tantiņa svēra VIENU kartupeli.
Kā tas vispār var būt godīgi!? Vai mēs parasti iedzīvotāji, vispār vēl varam atļauties dzīvot Latvijā, jo kā jau saprotams šī tante nav vienīgā šādā situācijā, šajā valstī.
