Un lūk, cita sieviete – viņai ir 34 gadi, un viņai ir četri bērni.
Visi paziņas viņai saka: “Četri! Ak dievs, es ceru, ka jūs pie tā arī paliksiet…” Draugi smejas: “Esat mēģinājuši izsargāties?”. “Vēlaties paši savu futbola komandu” – joko garāmgājēji parkā.
Sieviete uzspēlēti pasmejas kopā ar viņiem. “Mēs pildām demogrāfisko programmu!” Bet citā dienā, kad palikusi viena, viņa kož lūpās un klusi raud.
Tāpēc, ka viņa vienmēr ir gribējusi lielu ģimeni un nesaprot, kāpēc cilvēkus tas neapmierina. Raud tāpēc, ka viņai nebija ne māsu, ne brāļu, un bērnībā viņa jutās vientuļa. Raud tāpēc, ka ir stāvoklī ar piekto un jau saprot, ka apsmieklu daudzums kļūs arvien lielāks.
Raud tāpēc, ka ir nogurusi pastāvīgi sevi aizstāvēt. Raud tāpēc, ka sirds dziļumos šaubās, vai vajadzēja dzemdēt pēdējos divus bērnus un nobīstas no pašas domas vien.
Raud tāpēc, ka vienmēr ir sapņojusi ceļot, bet vienmēr ir atlikusi to uz “vēlāk”. Turklāt viņas draudzenes savos 35 gados ir apceļojušas puspasauli. Raud, jo vīrs prasa sesto, bet viņai nav vairāk spēka!
Un lūk, trešais stāsts. Šai sievietei ir 40, un viņai ir viens bērns.
“Un kāpēc viens, tev negribas vēl kādu?” vai “Vairāk nesanāca, ja?” – cītīgi spriež radinieki un paziņas. “Es esmu laimīga tā, kā ir”, – mierīgi atbild sieviete, un visi māj ar galvu.
Bet, kad viņa paliek viena, arī viņa raud. Raud tāpēc, ka viņas vienīgā bērna piedzimšana kļuva par brīnumu. Tāpēc, ka bērns jau sen lūdz brālīti vai māsiņu. Raud tāpēc, ka pirmās dzemdības atņēma viņai iespēju atkal palikt stāvoklī.
Raud tāpēc, ka viņas otro grūtniecību vajadzēja pārtraukt, lai glābtu viņas dzīvību. Raud tāpēc, ka viņas vīrs nomira, un otru mīlestību viņa tā arī neatrada. Raud tāpēc, ka viņa knapi tiek galā ar vienu bērnu.
Raud tāpēc, ka nevar atļauties atstāt darbu kaut uz mēnesi. Tāpēc, ka viņai agrīnais klimakss. Tāpēc, ka viņas ģimene knapi savelk galus kopā. Raud tāpēc, ka viņa grib otro bērniņu, bet nevar.
Visi šie jautājumi-stereotipi grauj no iekšienes jebkuru skaistā dzimuma pārstāvi. Šādu sieviešu mūsu vidū ir ļoti daudz. Tie ir mūsu draugi, paziņas, kaimiņi, kolēģi, un varbūt arī tu esi viena no viņām.
Un, ja tev gribas uzdot jautājumu sievietei par to, kāpēc viņai ir tieši tik bērnu, tad atceries: TĀ NAV TAVA DARĪŠANA!
Pamēģināsim pārtraukt izrādīt pārlieku lielu ziņkārību, būsim iejūtīgākas un cilvēcīgākas. Padalies ar šo svarīgo informāciju ar apkārtējiem. Sargājiet viens otru!
