Tegnoloģiju attīstība ļauj viegli izsekot mūsu gaitām un saziņai. Katru dienu mūsu visu digitālos pirkstu nospiedumus nolasa drošības dienesi, varas iestādes, lielveikali u. Tml. Ja tev pieder, piemēram klienta karte, tirgotāji precīzi zina, kur tu iepērcies un kam tu tērē savu naudu.
Liela daļa novērošanas notiek, lai cīnītos pret terorismu un orgonizēto noziedzību. Visā pasaulē policija un drošības dienesti ir pilnvaroti ievākt un analizēt informāciju. Piemēram, ES ir pieņemta tā dēvētā elektronisko sakaru datu saglabāšanas direktīva, kas uzliek par pienākumu telekomunikāciju uzņēmumiem un interneta pakalpojumu sniedzējiem glabāt datus par telefona sarunām un darbām internetā.
Un policijai šie dati var būt pieejami. Drošības dienesti, saprotams, darbojas slepenībā, tomēr beidzamā gada laikā kļuvuši zināmi to novērošanas apmēri, ko mums atklāja IT ekpers.
Vēro arī negodīgi cilvēki. Protams, šādai novērošanai pārsvarā pakļautas personas par kurām īpašu interesi izrāda policija un drošības dienesti. Tomēr ik dienu par mums visiem gribam mēs vai ne – tiek ievākti milzīgi datu apjomi. Telekomunikācijas uzņēmumi automātiski reģistrē visas sarunas, interneta pakalpojumu sniedzēji glabā ziņas par mūsu apmeklētajām mājaslapām.
Arī kredītkartes lietošanas dati tiek saglabāti gadiem. Un vēl informācija , ko mēs paši ievietojam sociālajos tīklos, tādos kā Facebook un Twitter. Drošības dienesti prot apvienot dažādos datus iegūstot ļoti smalku katra cilvēka profilu.
Demokrātiskā sabiedrība šāda novērošanu var arī nebūt problēma, jo iedzīvotāju privāto dzīvi aizsargā likumi un noteikumi. Daudzi uzskata arī, ka šāda reģistrācija nāk tikai par labu, jo var profilakstiski novērst noziedzību vai palīdzēt izmeklēšanā. Tomēr mēs nevar būt droši, ka mums pār plecu raugās tikai tādi cilvēki, kas vēl mums labu.
Piemēram NSA ir atzinusi : uzticamības personas, kam bijusi piekļuve aģentūras informācijas sistēmām, vismaz astoņos gadījumos tās ļāunprātīgi izmantojušas, lai izspiegotu savus tagadējos vai bijušos mīļākos vai laulātos draugus.
Turklāt datus var nozagt hakeri. Identitāes zādzības, kurās noziedznieks uzdodas par kādu citu, ir arvien lielāka problēma. 2012. Gadā 12.6 miljoni amerikāņu piedzīvoja identitātes zādzību, un to pastrādājušie noziedznieki ieguva 21 miljardu dolāru – tā teikts uzņēmuma Javelin Strategy & Research ziņojumā. Jo vairāk hakeris zina par tevi, jo vieglāk viņam izlikties par tevi.
