Tikt nospiestam pūlī… Tā ir baisa perspektīva, taču tā notiek, ja masu pasākuma laikā sākas grūstīšanās, bailes un panika.Tas notika 1965.gadā, tad nebija pieņemts publiskajā telpā runāt par traģēdijām, nebūšanām un nelaimēm. Tad tas tika noklusēts.
Tomēr pēc daudziem gadiem Indira Ozola nolēma par piedzīvoto pastāstīt sociālajā tīklā „Facebook”. Toreiz viņa bija maza meitenīte un notikušais traumēja viņu uz visu dzīvi, – kopš tās reizes sievietei ir bail apmeklēt masu pasākumus, bail atrasties slēgtās telpās.
Notikušo Indira atceras tik spilgti, it kā tas viss būtu noticis šovasar…Sakarā ar to, ka Dziesmu Svētkus apmeklēja svarīgas amatpersonas no Maskavas un partijas vadītāji, cilvēku plūsma tika apturēta, lai tā netraucētu noturēt oficiālās runas.
Cilvēki pulcējās pie ieejas vārtiem un netika ielaisti iekšā. Kad sākās Dziesmu Svētku koncerts, cilvēki kļuva nemierīgi, jo nevēlējās nokavēt ilgi gaidīto pasākumu. Kad vārti tika atvērti, cilvēki steidzās iekšā, cits citu stumdami un grūzdami.
Šķir nākamo lapu un lasi raksta turpinājumu
