Diez vai kādreiz to kāds vispār varētu iedomāties. Želatīns nav ne nekāds auglis, kas varētu augt kokos, vai dārzenis, kas aug no zemes. Izrādās, ka želatīns tiek iegūt no dzīvnieku kauliem, ādas un par skrimšļiem.
Šis viss process norisinās, kad šie visi produkti tiek uzkarsēti līdz konkrētai temperatūrai. Tiklīdz no kautuvēm paliek pāri kauli, skrimšļi un āda, tālāk šīs daļas tiek pārvietota uz citu vietu, kur tās jau tiek pārstrādātas.
Viss process norisinās apmēram šādi – pēc lopu nokaušanas, gaļa tiek pārstrādāta un visi atlikumi (kauli, āda skrimšļi) tiek nogādāta uz speciālu telpu vai pārvietoti uz citu rūpnīcu, kur tālāk šie visi dzīvnieku atlikumi tiek sterilizēti un sakarsēti līdz 140 grādiem. Tālāk šie visi kauli, āda un skrimšļi ir pārvērtušies par šķidru un biezu masu.
Tai pēc tam ir jāatdziest līdz tā sakalst. Tālāk tā tiek sasmalcināta un atkal žāvēta. Šis process tiek darīts vairākas reizes, līdz gala iznākumā tiek iegūt pavisam balts pulveris.
Ja neņem vērā, ka želatīns tiek gatavots no dzīvnieku kauliem un tā pārpalikumiem, tad jāsaprot to, ka būtībā želatīns ir pavisam dabīgs produkts. Tālāk ar šo balto pulveri ir iespējams radīt konfektes un saldumus, visdažādākajās krāsās un garšās, protams, ka šajos saldumos tiek pievienotas visādas ķīmijas, lai pastiprinātu želatīna garšu, tomēr ja skatāmies tikai tīri uz želatīnu, tad šis produkts pats par sevi ir dabīgs un cilvēkam pat nepieciešams.
Želatīns ir izplatīts ne tikai saldumos, bet arī ļoti daudzās zālēs, vitamīnos un pat sīrupos. Pats interesantākais, ka īsts želatīna saldums satur cilvēkiem svarīgas aminoskābes. Tomēr atcerieties, ka lielākajā daļā veikalu nopērkamās želatīna konfektes un saldumi ir pārbāzti ar daudz un dažādām ē-vielām, kuras cilvēku organismam dara tikai ļaunumu.
