Droši vien krūšturi nevilka, jo nebija tam laiks un nepievērsa uzmanību tādiem sīkumiem, kā arī, vajadzēja pabarot mūsu bērnus. Iespējams, ka kājas netika skūtas un izraustīti uzacu matiņi, jo viņa bija ļoti aizņemta, lai mēs mūsu paēduši, gatavojot mums ēdienu, kopjot māju un visu tīrot pēc mums..?
Iespējams viņa bija pietiekami laimīga tobrīd, jo viņas kvēlākais sapnis bija liela un spēcīga ģimene, kurā viņa uzņemsies rūpes. Es biju muļķis, ka nespēju to novērtēt un saprast, viņa bija laimīga un viņas dzīve burvīga. Es sapratu, ka esmu pazaudējis savu īsto un vienīgo dzīves laimi, jo viņa bija tā īstā sieviete mājās.
Gadu gaitā man aizmiglojās prāts ar ārējo skaistumu, nevis iekšējo. Viņa iepazinās ar citu vīrieti, kurš pret viņu neizturējās kā pret kalponi un apkopēju, līdz ar to, viņai vienmēr bija laiks savest sevi kārtībā un rūpēties netikai par citiem, bet pašai par sevi. Diemžēl, tagad ir par vēlu kaut ko mainīt.
Gribēju, lai citi šādu kļūdu neizdarītu, tāpēc, lūdzu, aizdomājieties vai tiešām šis cilvēks neattaisno Tavas cerības, apstājies un apdomā kaut uz brīdi, vai gadījumā pats nepieļauj lielu kļūdu. Labāk izdarīt patīkamas lietas priekš mīļajiem cilvēkiem un nekad viņus nezaudēt!
