Latvijas Bankas prognoze liecina, ka 2020. gadā pensijā nodzīvoto gadu skaits būs 17,6, bet 2040. gadā – 20,1, savukārt vēl tālākā nākotnē – 2060. gadā – 22,5 gadi. “Nav vieglu risinājumu”, tā sala O. Tkačevs.
Iespējamās izejas no šādas situācijas ir šo izmaksu iekļaušana Valsts budžetā, bet tas var ļoti negatīvi ietekmēt valsts parāda ilgtspējīgumu, otrs iespējamais variants ir sociālo iemaksu paaugstināšana, bet tas ietekmētu negatīvi gan sabiedrību, gan ari valsts ienākumus. (aprēķini liecina, ka, lai saglabātu pensiju aizvietojamību, sociālo iemaksu likmi vajadzētu celt līdz 53 procentiem).
‘’Valsts atsevišķām nodarbināto kategorijām ir ļāvusi būt ārpus vispārējā nodokļu maksāšanas režīma, tā rezultātā dažas nodarbināto kategorijas nav pietiekami sociāli nodrošinātas,’’ saka Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks.
Šī gada laikā Latvijas Labklājības ministrijai dots uzdevums sagatavot ziņojumu par pašnodarbināto sociālo iemaksu nodrošināšanu. Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības un nodokļu eksperts Pēteris Leiškalns piemetinājis, ka ministru kabineta un Saeimas līmenī jāatjauno saruna par minimālajām sociālajām iemaksām, kas tika apturēta jau 2016. gadā.
Vēl viens liels lūzuma punkts, kad runa ir par pensijām, ir pensionēšanās vecums, šobrīd Latviju skar pensiju reforma, kas secīgi paaugstina šo vecumu, kas jau 2015. gadā sasniegs 65 gadu slieksni. Vairumā Eiropas valstu piekopj sistēmu, kas paredz, ka, ja mūža ilgums ir garāks, arī pensijas vecums palielinās. Latvijā vidējais mūža dzīves ilgums palielinās, bet mūsu slikto veselības rādītāju dēļ., ja pensionārs aiziet savā vecuma pensijā 65 gadu vecumā, visticamāk, viņš šo pensiju, vesels būdams, saņems tikai četrus gadus. Šajā ziņā Latvija ir viena no sliktākajām valstīm Eiropas robežās.
