Atpakaļ 2001. gadā Ņujorkas transporta pārvaldes speciālisti saprata, ka viņiem ir problēma: viņiem bija ap 2500, savu dzīvi nokalpojušiem, metro vagoniem, kurus nebija, kur likt. Drīz tika izlemts, ka vagonus sakrāmēs uz baržām, izvedīs okeānā un pārmetīs pār bortu. Bet šis risinājums bija ne tikai neierasts skats, bet arī radīja pilnīgas izmaiņas zemūdens ekosistēmā.
Atpakaļ 2001. gadā Ņujorkiešiem bija neliela problēma.
Pilsētai bija ap 2500 savu laiku nokalpojušiem un vairs nelietotiem metro vagoniem.
Tāpēc tika nolemts sakrāmēt vagonus uz baržām.
Izvest tās okeānā.
Un pārmest pār bortu.
Tagad šie vagoni, kas kādreiz pārvadāja miljoniem cilvēku gulēja okeāna dzelmē.
Desmitiem baržu tika izvestas un izlādētas okeāna vidū.
Tas bija patiešām sirreāls skats, tāpēc tas piesaistīja fotogrāfa Stefana Mallo uzmanību, kas arī uzņēmis šīs unikālās bildes.
Ar laiku, viņiem bija jāpārtrauc vagonu izmešana okeānā.
Bailes par azbestu vagonu sienās nospēlēja milzīgu lomu šīs atbrīvošanās metodes izbeigšanā.
Bet pat pēc desmit gadiem nebija nekādu piesārņojuma pazīmju.
Patiesībā izrādījās, ka šie vagoni tagad spēlē nozīmīgu lomu okeāna ekosistēmā.
Vagonu virsma ir ideāla vieta, kur augt koraļļiem, ar labu ūdens cirkulāciju un daudz vietām, kur paslēpties zivīm.
Neskaitāmas zivju sugas, tagad sauc šos vagonus par savām mājām.
Šķir nākamo lapu un apskaties, kā šie vagoni izskatās pēc 10 gadiem, kopš tie iemesti okeāna dzīlēs!
