Tieši šīs situācijas dēļ, pēc Pavļuta domām, vispārējie valsts drošības pasākumi būtu jāuztver kā pašsaprotami ne tikai vakcinētajiem, bet arī vakcinētajiem. Turklāt Pavļucs intervijā arī lika noprast, ka, no vienas puses, ar to vajadzētu pietikt, lai efektīvi novērstu medicīniskās situācijas pasliktināšanos, bet, no otras puses, jāveic monitorings, lai situācija nepārvērstos nekontrolējamā medicīniskā katastrofā, kā tas bija pērn. Viņam arī tika jautāts, vai pašreizējo krīzi varētu atrisināt, neierobežojot vakcinēto cilvēku skaitu. Viņš atbildēja, ka tas nav melnbalts jautājums un viss nav tik vienkārši, jo īpaši svarīgi, ka nāk rudens un situācija atkal kļūs sliktāka.
Valdība par to ir ziņojusi bez ierobežojumiem vai ļoti maz ierobežojumu attiecībā uz to, kas var vakcinēties. Šī apņemšanās noteikti radīs acīmredzamas sekas. Lai gan viņu skaits sarūk. Pavļucs gan šajā gadījumā uzskata, ka diskusija par vakcinācijas ierobežojumiem ir pilnīgi skaidra un leģitīma, tāpēc viņš nekādā veidā nevaino kolēģus diskusijās un izteikumos. “Es personīgi domāju, ka drošības pasākumiem ir jābūt skaidrām priekšrocībām. No otras puses, tiem jābūt pietiekamiem, lai novērstu medicīniskās katastrofas, ņemot vērā, ka tuvojas rudens un ļoti jāpiedomā, kā viss norisināsies tālāk.”
Intervijā viņš acīmredzot mudināja vakcinētos cilvēkus veikt visu veidu piesardzības pasākumus, lai aizsargātu tos, kuriem nav laika vakcinēties. Viņš arī sacīja: “Mēs atkal būsim spiesti uzdot jautājumus sliktākajām sabiedrības daļām, lai kopīgi solidarizētos!” Uz jautājumu par ideju tērēt naudu, lai mudinātu vecāka gadagājuma cilvēkus vakcinēties, Pavļuts teica, ka šī ideja noteikti nav kaut kas tāds, kas būtu jauns. Tomēr, lai to īstenotu, pati ideja joprojām tiek aizkavēta, un šobrīd šķiet, ka šādas iespējas nav.
Proti, labklājības ministrs tajā laikā ieteica maksāt par vakcīnu vecāka gadagājuma cilvēkiem. Tomēr nākotnē varētu būt vērojami turpmāki uzlabojumi un priekšnoteikumi, kā efektīvāk īstenot vecāka gadagājuma cilvēku vajāšanu, liecina Krīzes vadības komitejas sēde. Tomēr ir svarīgi saprast, ka pilnīga skaidrojuma par to vēl nav.
Šoreiz atliek tikai cerēt un domāt, ka lietas sāks uzlaboties, pretējā gadījumā lielai daļai cilvēku tas ir bijis pilnīgs murgs, kas to nevar izturēt, jo tas turpinās pārāk ilgi.
