Pašlaik ļoti stingri jāņem vērā, ka epidemioloģiskā situācija Latvijā joprojām vēl neuzrāda pozitīvas tendences, kas ļautu valdībai tik tiešām atcelt visus vajadzīgos un noteiktos ierobežojumus, to skaitā tirdzniecības organizēšanu un citus pakalpojumus, kas ir tik ļoti aktuāli un nepieciešami cilvēkiem.
Ekonomikas ministrija (EM) ziņo, ka līdz šim tirdzniecībā pieņemtie drošības pasākumi ir sasnieguši mērķi samazināt to cilvēku skaitu, kuri pulcējas veikalos un tirdzniecības vietā pavada mazāk laika. Tomēr šis ierobežojums nevar pastāvēt ilgu laiku, jo cilvēkiem ir īpašas vajadzības, piemēram, bērnu ziemas apģērbu un apavu iegāde, lietas saimniecībā utt.
Tāpēc Izglītības ministrija kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) un Tirdzniecības departamentu vakar ierosināja valdībai plānu drošas tirdzniecības nodrošināšanai. Tas nozīmē augstākas prasības tirgotājiem. Visiem veikaliem, īpaši lielajiem tirdzniecības centriem, jānodrošina efektīva apmeklētāju satiksmes kontrole un ļoti stingras prasības attiecībā uz fizisko attālumu.
Piedāvātajā darbības jomā ietilpst arī prasība katram klientam nodrošināt 25 kvadrātmetrus pašreizējo 15 kvadrātmetru vietā, kas nozīmē, ka mazāk cilvēku drīkst uzturēties veikalā. Tās mērķis ir pilnībā aizliegt mārketinga darbības, kas mudina cilvēkus pulcēties tirdzniecības vietā.
Valdības sēde jautājuma izlemšanai ilga līdz vēlai naktij, bet ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs sociālajos tīklos īsi paziņoja, ka valdība vakar atbalstīja drošas tirdzniecības koncepciju, kas nozīmē, ka no 8. februāra klātienē varēs nopirkt visas preces, šie veikali galvenokārt pārdod pārtikas un higiēnas preces un grāmatas.
Kopš ir ieviesta Covid-19 pandēmijas kontrole (ieskaitot tirdzniecības vietas), ir ieviesti dažādi ierobežojoši pasākumi, kas būs trīs mēneši. Iedzīvotāji nevar personīgi iegādāties apavus, elektroierīces, mājsaimniecības preces un grāmatas.
Tomēr ir atļauts iegādāties preces no attāluma, tas ir, elektroniskajos veikalos un pa e-pastu. Precīzu skaitļu trūkuma dēļ joprojām ir grūti novērtēt, vai tas ir svarīgāks par klātienes darījumiem.
Latvijas Avīze pamanīja, ka tirgotāji ir kļuvuši izdomas bagāti un atrada veidu, kā klientiem pārdot aizliegtas preces. Piemēram, kosmētikas mazumtirgotājs liek veikalā esošajiem klientiem pamest veikalu un sastādīt veikalā norādīto mobilā tālruņa numuru, un pasūtījums būs gatavs piecu minūšu laikā, un tajā laikā pircējs varēs samaksāt par pasūtīto.
Dažās vietās varat nosūtīt īsziņas tieši no veikala letes, lai pasūtītu nepieciešamos priekšmetus. Visizplatītākā ir iepirkšanās tiešsaistē, kuru izmanto daudzi cilvēki. Tā rezultātā, iespējams, būs jāgaida dažas dienas, pirms iegādājaties produktus, kas nepieciešami salauztā jaucējkrāna vai citas santehnikas sistēmas nomaiņai.
No otras puses, preču piegādātājiem, kas šķērso pakomātu, tagad ir laiks novākt ražu. Pasūtījumu ir daudz, un pakomātu pakalpojumu sniedzējs nevar nodrošināt savlaicīgu preču piegādi. Latvijas Avīzes novērojumi rāda, ka arī paku uzturētāju rīcība ir ļoti radoša – preces tiek pārvadātas ar kravas automašīnu blakus pakomātiem.
DPD Latvija piegādes apjoms ir strauji pieaudzis. Kopš šī gada sākuma paku tīkla sūtījumu apjoms ir pieaudzis vairāk nekā četras reizes, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, un arī Latvijas Pasts ir bijis tāds pats.
Pēdējo divu mēnešu laikā caur Latvijas Pasta tīklu pārdoto mazumtirdzniecības preču piegāde klienta dzīvesvietā ir palielinājusies vidēji par 40%, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem.
Pagājušā gada decembrī Latvijas Pasts vienojās sadarboties ar mazumtirgotāju ELVI, lai nodrošinātu pārtikas piegādi Latgales klientu mājām. Pakāpeniski pārtika, ko nodrošina Latvijas kompānija sadarbībā ar ELVI, būs pieejama arī citos Latvijas reģionos – patlaban pastnieki lauku apvidos Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē piegādā pārtiku testa režīmā.
Omniva Latvija nosūtīto paku skaits janvārī pieauga par 170%, salīdzinot ar pagājušo gadu, sasniedzot vairāk nekā 700 000 paku mēnesī. Savukārt kopējais saņēmēju un nosūtītāju skaits dubultojās.
Pēdējo mēnešu laikā uzņēmums ir pieņēmis darbā 130 jaunus darbiniekus un uzlabojis loģistikas iespējas – pakomātam ir pievienoti 1744 jauni skapīši un pievienoti 2000 kvadrātmetri uzglabāšanas vietas, un šis darbs tiek veikts visu diennakti. Uzņēmums arī plāno visā Latvijā uzstādīt 51 jaunu pakomātu.
Sūtījumu pakalpojumu uzņēmumi ir ziedu laikos, taču tas neattiecas uz grāmatu izdevējiem, kurus smagi skāris tirdzniecības aizliegums grāmatnīcās. SIA Apgāds Zvaigzne ABC īpašniece Vija Kilbloka ir slēgusi vairākas grāmatnīcas un Satversmes tiesā iesniegusi prasību aizliegt Covid-19 personīgi pārdot grāmatas.
Šajā apgabalā grāmatnīcas nopelna no 6 līdz 30 eiro dienā, un viņi pat nevar maksāt par ūdeni. Tagad tā gaida valdības lēmumu par nākotni. Kilbloks sacīja: “Tas ir smieklīgi, ka grāmatu iegūšana ir līdzvērtīga alkohola tirdzniecībai, ko tagad drīkst tirgot, bet grāmatas nē.”
