Pētot no Mēness atvestos grunts paraugus, tika noskaidrots, ka to vecums ir tāds pats kā Zemei. Pēc tā var secināt, ka Mēness radies aptuveni vienā laikā ar Zemi. Pastāv vairākas teorijas par Mēness izcelšanos.
Līdz šim planētu pētnieku vidū vismaz mēness izcelsmes jautājumā valdījusi vienprātība :pirms 4,5 miljardiem gadu kvēlojošā zeme sadūrās ar marsa izmēra debesu ķermeni, un šīs sadursmes rezultātā izplatījumā tika izsviests materiāls, no kura pēc tam veidojās mēness. Tomēr daudzu pētnieku cerība konstatēt uz mēness citu planētu iežus pagaidām nav piepildījusies.Tieši otrādi – pavadoņa ieži ļoti līdzinās mūsu zemes akmeņiem. 
Divi zinātnieki no Dienvidāfrikas un Nīderlandes nu nākuši klajā ar pavisam svaigu ideju : grūdiens, kas izraisījis atdalīšanos, pēc viņu domām, neesot nācis no ārpuses, bet gan radies zemes iekšienē – kā dabiska urāna un torija atomu reaktora kodolsprādziens. 
Robs de Meijers no Rietumkāpas universitātes Dienvidāfrikā un Vims van Vestrenens no Amsterdamas Nīderlandē izstrādājis pārsteidzošu teoriju : lai īstenotu zemes un mēness mijiedarbību ar tās pašreizējām īpašībām, būtu pieticis ar sprādzienu apmēram desmit miljardu Hirosimas atombumbu stiprumā. Tāda jauda noteikti būtu iedomāja uz zemes lieluma planētas arī bez kosmiskas iejaukšanās, ja tās iekšienē iedarbotos “ģeoloģisks reaktors” vismaz ar 240km diametru 
Saskaņā ar šo hipotēzi geo-reaktors eksplodēja, jo planētas iekšienē notiekošā dabiskā kodola skaldīšanās procesa rezultātā radītais siltums, proti vismaz 100 miljardi Celsija grādu, nespēja pietiekami ātri aizplūst. Atšķelšanos veicināja arī rotējošās zemes cenrbēdzes spēks 
Zinātnieki uzsver, ka viņu tēzes priekšrocība ir tā, ka šādi pirmo reizi bez papildu pieņēmumiem tiek izskaidrots zemes un mēness kopīgais griešanās impulss. Sadursmes teorija to spējot pamatot tikai ar nosacījumu, ka zeme pirms kolīzijas esot griezusies savādāk
