“Kad es pensionējos, mana sieva uzstāja, lai es nedirnētu mājās pie televizora, bet sastādītu viņai kompāniju iepērkoties lielveikalā.
Patiesībā mani garlaiko iepirkšanās, kā jau lielāko daļu vīriešu – man patīk ieiet veikalā, nopirkt ko man vajag un doties mājās. Turpretī mana sieva, kā jau lielākā daļa sieviešu, var dzīvoties pa lielveikalu dienām ilgi.
Vakar mana sieva no lielveikala saņēma oficiālu vēstuli.
Cien. Zariņas Kundze!
Pēdējo sešu mēnešu laikā Jūsu vīrs mūsu lielveikalam ir sagādājis diezgan daudz rūpju.. Mēs vairs nespējam paciest šādu uzvedību un esam spiesti aizliegt Jums un Jūsu vīram apmeklēt mūsu lielveikalu. Mūsu pretenzijas ir uzskaitītas zemāk un ir fiksētas lielveikala novērošanas kamerās.
15. jūnijs: Paņēma no tirdzniecības stenda 24 prezervatīvu iepakojumus un paslepus salika tos citu pircēju iepirkumu grozos.
2. jūlijs: Mājsaimniecības preču nodaļā uzregulēja visus modinātājpulksteņus, lai tie zvanītu ar 5 minūšu intervālu.
7. jūlijs: Izlēja uz grīdas tomātu sulu garā strīpā, kas veda uz sieviešu tualeti.
19. jūlijs: Pienāca pie pārdevējas un oficiālā tonī pateica: “Kods 3 mājsaimniecības preču nodaļā! Nekavējoties doties uz turieni!”
Darbiniece atstāja savu darba vietu un saņēma rājienu no nodaļas vadītājas. Tas noveda pie skaidrošanās ar arodbiedrību un uzņēmuma vadība pazaudēja daudz laika, nemaz nerunājot par juristu atalgojuma izmaksām.
4. augusts: Devās uz kredītu noformēšanas daļu, lai nopirktu uz nomaksu
200 gramus siera.
14. augusts: Pārvietoja brīdinājuma zīmi “Uzmanību, mitra grīda” uz HiFi audio nodaļu, kurā ir ieklāts paklājs.
15. augusts: Tūrisma preču nodaļā uzbūvēja telti un pircēju bērniem stāstīja, ka ielūgs viņus ciemos, ja katrs no gultas piederumu nodaļas paņems savu segu un spilvenu. Tam paklausīja 23 bērni.
23. augusts: Kad veikala darbinieks pajautāja Jūsu vīram, vai viņam var kā palīdzēt, viņš skaļā balsī sāka raudāt un kliegt: “Kāpēc jūs, cilvēki, nevarat vienreiz likt mani mierā?!!” Tika izsauktas medicīnas un policijas brigādes.
4. septembris: Lietoja novērošanas kameru, kā spoguli urbinot sev degunu.
10. septembris: Apskatot medību ieroci medību nodaļā, jautāja pārdevējam, vai viņš nezina, kur var nopirkt spēcīgu antidepresantu.
3. oktobris: Tramīgi slapstījās pa visām lielveikala nodaļām, dungojot melodiju no filmas Neiespējamā misija.
6. oktobris: Sadzīves tehnikas nodaļā lika uz grīdas un slēdza iekšā dažāda lieluma ventilatorus lai trenētos izskatīties kā Merilina Monro, ar savu lietusmēteli imitējot svārkus.
18. oktobris: Apģērbu nodaļā paslēpās starp pakaramajiem un, kad pircējs bija pienācis pietiekami tuvu, čukstēja: “Izvēlies mani… izvēlies mani…”
21. oktobris: Kad pa veikala skaļruņiem nolasīja kādu ziņojumu, viņš saķēra galvu tupās zemē un kliedza: “Ak nē! Atkal tās balsis!…”
Un visbeidzot, bet arī tas vēl nav viss:
23. oktobris: Iegāja uzlaikošanas kabīnē un pēc kāda brīža ļoti skaļā balsī kliedza: “Hei! Šeit ir beidzies tualetes papīrs!”. Viena no pārdevējām no satraukuma zaudēja samaņu.”
