Pēc tam uzņemšanas nodaļā pienāca klāt ārste un jautāja, ar kādām sūdzībām vecmāmiņa tikusi atvesta. Pēc tam izstāstot to visu, teica, ka viņa tiks vests uz nodaļu, lai gan parasti cilvēki sākumā tiek izmeklēti un tikai tad tiek darīts, kas tālāk…
Toties vecmāmiņa pateica, ka negrib uz nekādu nodaļu, jo saņem mazu invaliditātes pensiju, uz ko atskanēja atbilde : “Paskatieties uz sevīm, apkārusies zeltā un iPhone rokā, Jūsu vieta vispār psihenē, tālāk sekoja vēl dažādas ņirgāšanās frāzes.”
“Tas ir normāli?? Kā ārsts vispār var atļauties, ko tādu pateikt? Pie tam, kā tā var runāt ar gados vecāku cilvēku? Pēc tādiem vārdiem vecmāmiņa atteicās no ārstēšanās vispār. “. “Gaidot mani, lai aizvestu viņu uz privāto klīniku, vecmāmiņai atkal palika slikti. “
“Reģistratūra vecmāmiņa pajautāju, vai var iedot vismaz validolu, uz ko ārsts tikai pasmējās un pateica : “Ja jau izgājāt ārā, tad ejat tālāk uz aptieku.”
Aizvedot vecmāmiņu uz privāto klīniku, viņas spiediens bija jau 222, taču paldies Dievam, klīnikā visi bija saprotoši un sniedza visu vajadzīgo palīdzību. Gaiļezera ārsti pat iedomāties nevarēja, ka jāpalīdz uzreiz, jo spiediens tikai kāpa uz augšu. “Nekad nevienam neiesaku ārstēties šajā slimnīcā, attieksme vienkārši briesmīga!!”
