Es rīkojos tā, jo man vajadzēja savākt vairāk pierādījumu un atrast sev jaunu mājvietu. Kad es viņam jautāju, kā viņš gatavojas svinēt savu dzimšanas dienu, viņš teica, ka nevēlas aicināt viesus, bet vienkārši nosvinēt to kopā ar saviem darba kolēģiem.
Un tad es skapītī atradu pudeli šampānieša un divas glāzes. Un kaut kas manās smadzenēs noklikšķēja. Tāpēc es izdarīju to, ko manā vietā darītu jebkura saprātīga sieviete. Es aizgāju no mājām un uz kādu laiku apmetos pie paziņām, bet vīram sacīju, ka aizbraucu no pilsētas darīšanās. Tad es uzaicināju viņa dzimšanas dienā viņa vecākus, viņa māsu un dažus viņa draugus. Es viņiem teicu, ka es gribu sagādāt vīram pārsteigumu, un ka mums visiem ir jāierodas mūsu dzīvoklī ar lielu torti un svecēm. Izklausās jautri? Un kā vēl.
Mēs satikāmies pie mājas 8:30 no rīta. Mēs visi ieejam liftā (pavisam 8 cilvēki). Viņa māte tur torti, un es atgādinu visiem, lai viņi uzvestos pēc iespējas klusāk. Es atvēru dzīvokļa durvis ar savu atslēgu. Katrs turēja rokās plaukšķeni, un viņa māte, plati smaidot, turēja rokās torti. Bet, kad es atvēru durvis, visi bija ļoti pārsteigti!
Mans vīrs arī bija pārsteigts. Viņš gulēja, apskāvis savu mīļāko un skatījās uz mums ar plaši ieplēstām acīm. Viņa māte nometa torti, māsa un tēvs sāka kliegt uz viņu. Es izlikos, ka esmu šokā, viņa draugi arī sāka uz viņu kliegt. Mans vīrs, tagad jau bijušais vīrs kliedz `ko es esmu izdarījis`, bet viņa mīļākā cenšas uzvilkt apakšbikses un aizbēgt.
Domāju, ka nav vērts sacīt, ka tā – viena no labākajām dzimšanas dienas dāvanām no visām, kuras jebkad esmu dāvājusi`.