Tā bija Kellijas lielā diena, viņa bija tērpusies skaistā kleitā un ar brīnišķīgu frizūru. Viņa nevēlējās, lai kāds izjauktu viņas dienu. Sieviete pie ārsta vērsās ar sūdzībām par augstu trauksmes sajūtu un halucinācijām. Sākumā likās, ka tas ir tikai pirmskāzu stress, taču tad situācija izgāja no rāmjiem. Likās, ka Kellija ir zaudējusi prātu.
Taču ārsts Panaseks neuzskatīja, ka līgavai ir psihiski traucējumi. Viņš palūdza sievietei noliekt galvu uz priekšu, un tad viņa aizdomas apstiprinājās. Radus viņš nomierināja, apgalvojot, ka ar sievietes psihi viss ir kārtībā un ka problēmu cēlonis ir pavisam kas cits. Izrādās, ka sievietes pakausī ir 1 cm garš tārps, kuru ārsts izvilka.
Kellijas vecmeitu ballīte noritēja Kostarikā, kur viņu sakoda muša, un izrādās, ka šī muša koduma vietā bija atstājusi oliņas. Visbriesmīgākais bija tas, ka tur nebija tikai viens tārps. Cerams, ka Kellija pēc pārdzīvotā spēja saņemties un ierasties uz savu kāzu ceremoniju pēc iespējas žilbinošāk.
Viņai paveicās, ka ārsts tik veikli reaģēja un nenoticēja tam, ka sievietei ir psihiska rakstura traucējumi.
Kādas ir Jūsu domas par šāda tipa situāciju?
