Jauni pētījumi liecina, ka augu sakņu funkcionēšanu savā ziņā var salīdzināt ar neironu tīklu smadzenēs. Saknes ir saistītas vienotā tīklā, kas spēja uztvert daudzus apkārtējās vides faktorus un reāģēr uz tiem.
Visas sakenes ir saistītas – Katrs saknes gals stiepijas no lielas, vienotas sistēmas, kas ietver ikvienu auga saknīti.
Ķīmiskās vielas atklāj kaimiņus – Ar sakņu izdalīto ķīmisko vielu starpniecību augi var just citu augu sakņu klātbūtni un novērtēt savstarpējo radniecību
Saknes kustas kā ekstremitātes – Sakne augot var izliekties divās vietās – šūnu stiepšanās zonā un šūnu dalīšanās zonā. Šajās vietās šūnas atrodas pagarināšanās fāzē. Tādējādi sakne var augsnē pārvietoties, ņemot vērā potenciālās briesmas var barības vielu resursus.
Šūnu dalīsanās zona pagarina sakni – Zinātnieki augos ir atraduši īpašu vietu – meristēmas zonu, kurā šūnas dalās un līdz ar to ietekmē saknes augšanu. To sauc par šūnu dalīšanu zonu, un tā atrodas 1-1,5 mm no saknes gala.
Sakņu gali pārbauda apkārtni – Katrs saknes gals jeb tā dēvēta uzmava mēra 15 fizisko un ķīmiskos faktorus, tostarp Zemes pievilkšanas spēku, gaismu, mitrumu, siltumu un fizisko šķēršļus.
Tā pat augiem piemīt īpašas spējas – Papeles brīdina viena otru par kukaiņu uzbrukumiem, bet citi augi pazīst savus radiniekus. Izpēte pavērusi durvis uz augu valstību un liksusi pārvērtēt biologu priekšstatus par zaļojošajiem organismiem.
Stāvot ar zemē stingri ieagušām saknēm , koks neatgādina organismu, kam dzīvē būtu daudz iespēju, tomēr tas ir maldīgs priekšstats. Biologi pēdējos gados ir guvuši aizvien jaunu ieskatu augu klusajā pasaulē un uzzinājuši, ka augi uztver pasauli ar vairāk nekā 700 receptoriem, kas mēra itin visu, sākot no smaržām un beidzot ar magnētismu, un liek augam reaģēt uz šiem mērījumiem.
Papeles brīdina cita citu – Viens no pirmajiem soļiem pretim jaunai augu izpratnei tika sperts 1983. Gadā, kad 25 gadus vecais zinātniskais asisntetns Boldvins piezvanīja biologam Džekam Šulcam no Dārtmutas koledžas Amerikā. ‘’Papele prot runāt’’! Boldvins sajūsmināts izaucās, zinātnieki tikko bija inscenējuši kukaiņu uzbrukumu, kādai papeļu grupai noraujot daļu lapu, atklājās ka kokiem, kas bija zaudējuši septiņus procentus lapu, atlikušajāš lapā bija palielināts noteiktus ķīmisko vielu – fenola savienojumu daudzums , kas padarīja tās dabiskajiem kaitēkļiem negaršīgākas. Un tādējādi padodot ziņa apkārtnē esošajām lapām!
