Vēlāk viņa atkal aizrāvās ar ļoti bīstamām narkotikām, kas bija paņēmušas vairāk nekā 200 britu dzīvības – tajā pašā laikā viņa zaga no mātes naudu, lai samaksātu par narkotikām.Tagad – pilnīgi izārstējusies 25 gadus vecā Emīlija, divu bērnu mamma, saka, ka atteikšanās no narkotikām bija ļoti sarežģīta, bet attiecību atjaunošana ar savu māti – vēl grūtāka.
Viņa stāsta, ka viņas vecāki bija izšķīrušies jau tad, kad viņai bija 2 gadi, tomēr nebija nekādu strīdu. Nedēļā tēvu viņa redzēja 1 vai 2 reizes. Dzīve mājās esot bijusi laba – viņa zināja, ka ir mīlēta un viņa juta, ka par viņu rūpējas.
Bet skolā bija pavisam cits stāsts. “Es nekad nejutos iederīga,” viņa stāsta. “Tajā laikā man bija ļoti grūti sadraudzēties, biju ļoti vientuļa.”
Kad viņai bija astoņi gadi, viņa cieta no apcelšanas skolā – galvenokārt viņas izskata dēļ, tādēļ viņa jutās absolūti nevērtīga.
Četrus gadus viņa tika apcelta – vecāki par to zināja, gāja uz skolu skaidroties, bet skolotāji lietas labā nedarīja neko. Skolā viņa sāka piedalīties vairākos pasākumos, piemēram, mūziklos, tas viņai arī palīdzēja iegūt jaunus draugus, tomēr viss ļaunums jau bija nodarīts.
Vēlāk viņa iedraudzējās “foršo” meiteņu grupā – viņas visas smēķēja zāli, un vecākie draugi arī lietoja narkotikas. Sajūta, kas radās no zāles smēķēšanas, ļāva viņai aizmirst visas problēmas – un ātri vien tā arī kļuva par atkarību – viņa smēķēja zāli katru dienu.
13 gadu vecumā Emīlija pamēģināja savu pirmo ekstazija tableti. Māte bija noraizējusies par Emīlijas apcelšanu, tomēr par narkotikām viņa nezināja neko.
16 gadu vecumā viņa centās izdarīt pašnāvību – tādēļ tika aizsūtīta uz ārstniecības iestādi. Viņa uzskatīja, ka pilnīgi visiem dzīve būtu labāka bez viņas.
Pēc kāda laika šķita, ka viņai atkal viss ir kārtībā, tomēr viņas jaunais draugs, kurš bija pārlieku greizsirdīgs, atkal viņu uzveda uz nepareizā ceļa. Draugs pret viņu izturējās briesmīgi, tādēļ viņa aizgāja no šīm attiecībām un uzskatīja, ka atkal var darīt to, ko vēlas – tādēļ viņa pārvācās uz Londonu un atkal sāka lietot narkotikas.
Tas viss aizgāja jau par tālu – viņa nevarēja ilgi strādāt vienā darbavietā, jo viņa nepārtraukti bija salietojusies un darbā vienkārši neieradās. Viņa meloja mātei par to, kam viņai ir nepieciešama nauda – 2010. gadā naudas trūkuma dēļ viņa tika izlikta no dzīvokļa. Atgriezusies dzīvot pie mammas, viņa vairs nebija pie pilna saprāta – strīdējās, pat uzbruka mātei tad, kad viņa bija izmetusi viņas atrastās narkotikas.
Tomēr, kad māte pateica, ka izmetīs viņu no mājām, ja viņa neārstēsies, tas Emīlijai bija kā modinātājzvans.
Tagad viņa ir pilnībā izārstējusies un laimīga divu bērnu māmiņa. Un citiem tīņiem, kuri vēlas pamēģināt narkotikas, iesaka no tām turēties pa gabalu!
