Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai algu palielināšana darbiniekiem un valsts nodokļu politikas izmaiņas, bet arī dažādas norises darba tirgū, piemēram, jauni un bankrotējuši uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu maiņa nozarēs, kā arī valsts iestāžu cīņa ar ēnu ekonomiku. Visi šie faktori kopumā veido arī bruto darba samaksas fondu.
Salīdzinot ar 2018. gada otro ceturksni, šī gada otrajā ceturksnī tas palielinājās par 8.2% jeb 185.8 miljoniem eiro. Algoto darbinieku skaits valstī pieaudzis par 2600 darbiniekiem jeb 0.4%. Visstraujākais algu pieaugums vērojams veselības un sociālās aprūpes nozarē, kur tas bija 13.4% apmērā. Jāņem vērā gan, ka veselības aprūpes nozarē bija vērojams algu pieaugums, taču sociālās aprūpes nozarē bija vērojams darbinieku samazinājums par 10%, kas kopumā radīja iespaidu, ka ir pieaugušas algas, kaut gan darba samaksas fonds nemainījās.
Par 10% vidējā darba samaksa gada laikā palielinājusies izmitināšanas nozarē un būvniecībā par 10.9%. Par 11% tā augusi informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē, kā arī par 13.2% ēdināšanas pakalpojumu nozarē, kur līdz šim bija viszemākais atalgojums valstī. Par 12.5% pieauga algas administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībās, kā arī 12% nekustamo īpašumu nozarē.
9 no 19 valsts pamatnozarēm gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo rādītāju. Šīs nozares ir finanšu un apdrošināšanas darbību nozare, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozare, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares, veselības un sociālās aprūpes, transporta un uzglabāšanas un ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācijas nozares.
Kā iepriekš minēts, vismazākā vidējā darba samaksa ir izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, tāpat arī izglītības, mākslas, izklaides un sporta nozarēs, kā arī citu pakalpojumu nozarē, kas šajā kategorijā ietver ķīmiskās tīrītavas, frizierus un citus skaistumkopšanas pakalpojumus, apbedīšanu, kā arī sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību.
Salīdzinot algu pieaugumu pa Latvijas reģioniem, visstraujāk tā pieauga Pierīgā, bet vislēnāk Rīgā, kur šobrīd ir visaugstākā vidējā darba samaksa (1211 eiro) valstī. Viszemākais algas līmenis ir Latgalē, kur tas sasniedz tikai 70% no kopējā valsts vidējā.
Lasi vēl : Slims atgadījums Rīgā! Trīs jaunieši aizdedzina bezpajumtnieku – Lūk, kā tas viss beidzās!
