Krīzes laikā, kad daudzi cilvēki ir bezdarbnieki un viņiem nav parasto iztikas līdzekļu, prezidenta Egila Levita algu nevajadzētu palielināt. Tā uzskata portāla Jauns.lv aptaujātie dažādu jomu pārstāvji. Uzņēmēja Linda Mūrniece-Freiberga portālā Jauns.lv ievietoja šādu atbildi : “Es domāju, ka tas šobrīd ir nepiedienīgi un nepieņemami!
Cilvēkam, kurš gandrīz dzīvo praktiski uz valsts rēķina, alga ir pietiekami augsta. Pašlaik arī prezidenta pasākuma gadījumi notiek ļoti reti. Tāpēc nevajadzētu palielināt tam piešķirtos līdzekļus, bet šajā gadījumā Vajadzētu pilnībā pat atcelt vai samazināt, izsakās Mūrniece.
Pēc Mūrniecesdomām, prezidents ir pirmais, kas apvienojas ar tautu, un viņi šobrīd cīnās par izdzīvošanu visās jomās. “Tieši viņam vajadzēja publiski lūgt Parlamentu atlikt lēmumu atlikt algu paaugstināšanu.”
Arī politologs Filips Rajevskis sarunā ar Jauns.lv uzsvēra, ka tagad nav īstais laiks palielināt prezidenta algu. Pašlaik tas izskatās pēc iestādes un valsts tēla iznīcināšanas. Krīzes laikā, kad pieaug arī nodokļi, nevajadzētu palielināt valsts amatpersonu, tostarp prezidenta, algas. “Nav īstā laika un vietas.”
Viņš teica: “Bet šīm lietām jābūt proporcionālām un līdzsvarotām.” Viņš atgādināja, ka politiķi bieži runāja par milzīgo plaisu starp zemu un augstu ienākumu pelnītājiem. Tāpēc viņiem nevajadzētu palielināt plaisu starp parastajiem cilvēkiem un valdības augstākajām amatpersonām. Paziņotais plāns palielināt Levita algas parāda, ka politiķu izteikumi neatbilst faktiskajai situācijai.
Rakstnieks neatbalsta Levita algas palielināšanu!
Rakstnieks Otto Ozols Jauns.lv norādīja, ka Latvija ārzemēs tiek vērtēta, balstoties uz ekonomiskajiem rādītājiem, dzīves ilgumu, pirktspējas paritāti, korupciju un citiem rādītājiem.
Levita ieguldījuma -nav!
“Levita ieguldījums šīs situācijas izpratnē faktiski nav nekas. Jā, es ceru, ka viņš var rīkoties tieši izlēmīgi un izlēmīgi. Protams, viņam nav daudz formālas varas, un Latvijas prezidentam nav daudz. Skaidrs Viņš nosūtīja ziņu valdībai, lai palīdzētu formulēt nacionālo redzējumu un apzinājās demokrātisko uzskatu iznīcināšanu, gluži pretēji, viņš faktiski neko nedarīja.
Viņš turpināja: “Krīzes situācijā, kad tik daudz cilvēku valstī nezina, kā pārdzīvot krīzi, levīti mierīgi apsolīja, ka papildus jau tā ļoti dārgajai algai un citiem pabalstiem viņš var arī sagaidīt, ka Saeima nodrošinās algu. Tas Šāda rīcība sabojās Latvijas Republikas prezidenta institūcijas uzticamību. “
