Mūsu planētas lielie plēsīgie dzīvnieki piedzīvo krīzi. Daudzviet pasaulē to skaits pēdējos 100 gados sarucis vairāk nekā par 90%. Pašlaik zinātnieki intensīvi strādā, lai izdibinātu, ko dabai nozīmē plēsēju trūkums barības ķēdes augstākajā līmenī.
Visā pasaulē lielajiem plēsējiem dzīve kļuvusi ļoti grūta, un viens no šo likstu galvenajiem vaininiekiem ir cilvēks. Gadu desmitiem ilgi mēs bez sirdsapziņas pārmetumiem esam iznīcinājuši plēsēju dzīvotnes, kā arī medījuši un zvejojuši lielos dzīvniekus.
Process bijis tik intensīvs, ka kopš 1900. Gada lauvu, haizivju, ērgļu un citu barības ķēdes augstākā līmeņa plēsēju skaits daudzviet pasaulē jau samazinājies vairāk nekā par 90%. Turklāt lejupslīde turpinās.
Vilku skaita samazināšanās ietekmē daudzus, Jeloustonas nacionālāis parks (ASV) kopš 1995. Gada kļuvis par sava veida milzīgu laboratoriju, kurā strādā biologi. Ilgu laiku nacionālā parka teritorijā vilki bija izzuduši. Pēcāk tos atkal te izmitināja, un zinātniekiem radās iespēja pētīt, kā vilku skaita pārmaiņas ietekmē barības ķēdi.
Sākumā vilku populācijas sarukšana vai pat pilnīga izzušana atstāj nopietnu ietekmi uz Jeloustonas parka dabu. Tālāk šai sakarā kanādas briežu jeb vapiti populācija turpina palielināties, vilku nelielo bet sīksto radinieku koijotu populācija pieaug. Tālāk papeles un vītoli nacionālajā parkā iznīkst. Nelielo dzīvnieku sevišķi dakšragu antilopju skaits sarūk. Pēc šī varam secināt ka samazinoties mitrāju skaitam, daudzas augu un dzīvnieku sugas zaudēs eksistences pamatus.
Haizivju populācija samazinās, ļaujot izvērsties rajām. Kopš pagājušā gadsimta 70. Gadiem melnspuru rifhaizivju populācija ASV autumkrastā, bijusi ļoti apdraudēta. Toties šo lielo plēsoņu medījumus – vēršpurna rajas – par dzīvi nevar sūdzēties un piedzīvo īstu uzplaukumu. Raju ēdienkartē ir gliemenes, tāpēc Atlantijas ķemmīgliemeņu populācija sarukusi tik ļoti, ka to nozveja ir pārtraukta.
ASV austurmos esošajā Česapīkas līcī vien raja aprija 840 000 tonnu gliemeņu, uztoroties tur 100 dienu. Vienlaikus ķemmīšgliemeņu komerciālā nozveja līcī sarukusi līdz dažām tonnām gadā. Tālāk uz dienvidiem pārāk intenstīva nozveja iztukšojusi vairumu tropisko koraļļu rifu no lielajām haizivīm un citām augstākā līmeņa plēsīgajām zivīm. Secināums ir viens, jo vairāk paši medījam jo vairāk šie dzīvnieki iznīkst…
