1998. gadā zinātnieki publicēja metanalīzi, kurā tie aplūkoja 16 antidepresantu iedarbību uz cilvēku un tā prātu. Viņi atklāja, ka 25% efektivitātes rada pašas zāles, 25% – spontāna simptomu mazināšanās, bet 50% uzlabojumu medikamentu lietošanas laikā rodas no placebo efekta.
Ticības spēka efektivitāte saistīta ar vairākiem psihosociāliem faktoriem. Viens no tiem ir gaidas, kas mazina cilvēka nemieru un koncentrē prāta enerģiju uz pozitīvo iznākumu. Vēl viens faktors var būt ķermeņa mācīšanās – ja pacientam iepriekš ir doti īsti medikamenti, tad, saņemot neīstas placebo zāles, ķermenis jau zina, kādas pārmaiņas tam sevī jāveic. Mācīšanās faktors var būt arī sociāls, kad pacientam kļūst labāk, redzot konkrētas pozitīvas pārmaiņas apkārtējos.
Pētījumi pierāda, ka placebo efekts imitē īstu medikamentu iedarbību, ja pacientam pirms placebo radīšanas dod šos medikamentus. Tas apstiprinājies, izmantojot sāpju mazinātājus, nomierinošos medikamentus un citas zāles. Medikamentiem līdzīgu efektu var radīt arī verbālā suģestija, proti, ka pacientam apstāsta, kādas zāles tiks dotas un kādam jābūt efektam.
Lai ārstniecisko placebo efektu pastiprinātu, ir svarīgi to atkārtot, terapijā ieviešot rituāla elementus. Šie elementi var būt noteikti cilvēki telpā, runātie vārdi vai pat tabletes krāsa. Viens no svarīgākajiem faktoriem, kas rada spēcīgu pozitīvu iedarbību, ir tieši verbālā suģestija, tas ir, pārliecināšana ar vārdiem.
To ir īpaši svarīgi atcerēties, jo ikviena cilvēka paša runātie vai dzirdētie vārdi ir daļa no terapeitiskā rituāla, ko viņa prāts piekopj katru dienu. Verbālā suģestija var spēcīgi ietekmēt cilvēka psiholoģiju, izmainot smadzeņu darbību gan uz pozitīvo, gan negatīvo pusi. Placebo efekts pierāda ticības spēka nozīmību gara un ķermeņa vispārējai veselībai.
