Ja jūs šobrīd sūdzaties par dzīvi, vienkārši pagaidiet, jo būs vēl trakāk un tas nav tikai kāds tukšs izteikums, jo to visu pierāda pētījumi un analīze. Pie tam, mēs šobrīd vēl nemaz nesam rudens fāzē, bet jau ir ļoti slikti, nemaz nerunājot par to, kas notiks ziemā un ar to saistītām lietām. It īpaši kosmiskie maksājumi par siltumu un visu pārējo! Latvijā šī gada maijā un jūnijā bija viens no straujākajiem cenu kāpumiem visā gadsimtā! Ekonomisti atceras, ka 2008. gadā tikai dažu mēnešu laikā cenas pieauga vairāk nekā šobrīd. 2008. gada “rekords” tika pārspēts jau jūnijā, padarot visu situāciju ļoti kritisku, nemaz nerunājot par to, kas gaidāms tuvākajos mēnešos. Tas ir pārbiedējis daudzus!
Patiešām, patēriņa cenas pieauga ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs. Savukārt patēriņa cenu inflācija Latvijā divas reizes pārsniedz eirozonas vidējo rādītāju, liecina bankas “Citadele” ekonomistes Martas Džabolišas aplēses. Viņasprāt, tam varētu būt vairāki iemesli. “Pirmkārt, vairāk ienākumu tērējam pārtikai un enerģijai, algas Latvijā aug straujāk nekā Rietumeiropā, mūsu tirgotāji var slēgt īsākus piegādes līgumus, kā arī redzam straujāku veikalu izmaksu pieaugumu. Inflācija maijā indekss skaidri parāda valsts atbalsta nozīmi. Otrkārt, par cenu pieaugumu zina visi, un neviens nepaskaidro cenu pieaugumu, varbūt kāds uzņēmums to izmantos. Taču cilvēkiem ir jābūt uzmanīgiem, lai paaugstinātu cenas, jo inflācija Ienākumu pieaugums jau ir noticis ir stipri pārsniegts, iedzīvotāju pirktspēja sāk kristies, un ekonomiku gada otrajā pusē gaida izaicinājumi,» uzsvēra M.Āboliņš. Bet arī ar to itin nekas nebeidzas!
Pie tam jāņem vērā, ka Latvijas valsts pati ir veicinājusi cenu pieaugumu maijā! Patēriņa cenas tiešā salīdzinājumā ar aprīli pieauga jau par veseliem 4% uzsvēra Āboliņš, pie tam no šiem 4% teju 3% tieši valsts atbalsta pasākumu pārtraukšana, kas tad arī pilnībā amortizēja cenu ietekmi uz mājsaimniecībām pirmos četru mēnešus. Arī SEB bankas galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis skaidri sacīja, ka valdības atbalsta beigas ir aizkavējušas straujo kāpumu gada sākuma, līdz ar to kāpinot augstāku inflāciju. Esošā situācija kļūst ļoti bīstama un saprotams, ka obligāti līdzīgi pasākumi būs nepieciešami rudenī, kad ļoti strauji palielināsies pārtikas un enerģijas patēriņš.
Elektrības, apkures un degvielas satricinājumi šokējoši milzīgi augsto inflāciju maijā 16.9% salīdzinājumā ar iepriekšējo gada periodu un 4% mēneša izteiksmē, norāda ar mājokli visu saistīto preču un pakalpojumu cenu kāpumu. Pie tam salīdzinot ar pagājušo gadu, elektrības un siltuma cenas ir pieaugušas teju par 50%, bet gāzes cenas pieaugušas par vairāk nekā divām reizēm, degvielas cenas par 51,5%, bet pārtikas cenas par 18,7%!
Ekonomisti iezīmē ļoti drūmu ainu! “Swedbank” ekonomiste Laura Oļena uzskata, ka pārtikas un enerģijas cenu kāpums arvien vairāk ietekmēs iedzīvotāju pirktspēju. Pēc viņas prognozēm, inflācija maksimumu sasniegs rudenī. Sagaidāms, ka cenu kāpums ievērojami palēnināsies nākamgad, kad cilvēku pirktspēja atkal var sākt pieaugt. Arī EM Analītiskā dienesta analītiķe Ieva Šnīdere uzskata, ka cenu izmaiņas arī turpmākajos mēnešos turpinās pārsniegt sezonālās svārstības. Galvenā ietekme uz cenu izmaiņām arī turpmāk būs saistīta ar globālo enerģijas un pārtikas cenu kāpumu, ko lielā mērā ietekmēs reģionālā ģeopolitiskā spriedze saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā. Sagaidāma to ietekme uz rūpniecības preču un pakalpojumu cenām. Gaidāms, ka 2022. gadā gada inflācija būs vidēji 15%.
