Bībele mums māca nepakļauties šai pasaulei, tam ir labs iemesls. Iedomība un seklums, šajā pasaulē ir ļoti plaši izplatīts. Bet sniegšanās pēc skaistuma paraugiem var novest uz ļoti bīstama ceļa. Vienai sievietei tas izmaksāja ļoti dārgi. Otrai tas maksāja dzīvību. Abas sievietes ir dalījušās savos stāstot, cerot, šādi glābt citus.
Attēlos – Džūdija Clouda (pa kreisi) un Ešlija Trenere (pa labi)
Ešlija trenere bija draudzīga, mīļa dabiski skaista, jauna sieviete. Tomēr, tāpat kā tik daudzas citas, pasaules spiediens līdzināties vispārpieņemtajām skaistuma normām, lika viņai sajusties mazvērtīgai, īpaši par savu bālo ādu. Tāpēc, skolas laikā, viņa sāka apmeklēt solāriju.
Kopš tā laika viņas ceļojumi uz solāriju kļuva par atkarību un kļuva biežāki un biežāki. Šādi uzturot iesauļotu ādas krāsu visu gadu lietainajā Vašingtonas štatā kurā viņa dzīvoja. Tas kļuva tik nopietni, ka Ešlijas māte lūdzās meitu pārstāt, bet viņa atteicās.
Attēlā – Ešlija ar māti.
Piecpadsmit gadus Ešlija apmeklēja solāriju vairākas reizes nedēļā, nežēlojot naudu, lai sasniegtu, viņasprāt, skaistuma iemiesojumu. Viņa darbojās ar domu, ka ir neiznīcināma, ka viņa nekad nesaslimtu ar ādas vēzi. Viņa nesatraucās arī tad, kad parādījās, pirmie, labdabīgie izaugumi. Viņa tos izoperēja un turpināja sauļoties.
Kad izaugums atgriezās, viņa turpināja to ignorēt līdz sāpes vairs neļāva to darīt. 33 gadu vecumā Ešlijai diagnosticēja melanomu.
Ešlija izgāja vairākas, mokošas vēža ārstniecības un tās darbojās ….kādu laiku.
Bet vēzis turpināja atgriezties un Ešlija turpināja ar vienu mokošu ārstniecības metodi pēc nākamās. Eksperimentāli medikamenti, operācijas, ķīmiskā terapija un tā tālāk. Tā bija smaga cīņa, bet stāvoklim pasliktinoties un izredzes uz izveseļošanos saruka, Ešlija uzņēmās misiju neļaut citiem pieļaut tādas kļūdas.
“Es neklausījos, kad mani brīdināja par solārijiem un sauļošanās krēma nelietošanu,” viņa rakstīja drauga blogā 2011. gada maijā.
Šķir nākamo lapu un lasi raksta turpinājumu!
