Cenas Latvijā maijā un jūnijā kāpušas straujāk nekā jebkad agrāk. Ziema vēl tikai priekšā, un tad būs jāmaksā vēl daudzi ar siltumu saistītie rēķini. Mēs pat neesam tikuši līdz gada rudens fāzei, un tas parāda, cik traki lietas kļūs jau tuvākajā nākotnē. Pie tam jāpiebilst, ka šobrīd vēl ir vasara un cenas visam ir augšā, kas gan notiks rudenī? Ja 2008. gada cenas auga salīdzinoši ilgi, tad šogad 2008. gada līmeni sasniedzām vien pāris mēnešos! Ekonomisti atceras, ka cenu kāpums toreiz bija kritiskāks nekā tagad. 2008. gada cenu pieauguma rekords tika pārspēts jau šā gada jūnijā, un lietas izskatās ļoti nopietnas. Notikumi var pasliktināties, kad mēs ejam uz ziemas sezonu. Banka Citadele ir aplēsusi, ka patēriņa cenu inflācija Latvijā ir 2 reizes augstāka nekā vidēji eirozonā.
Kā norāda bankas ekonomiste Marta Džaboliša, šai inflācijai ir vairāki iemesli, tostarp preču cenu kāpums gan Latvijā, gan citās valstīs. Neskatoties uz to, bailes un nezināšana par nākotni biedē ļoti daudz iedzīvotājus. Viņaprāt, ir daudz iemeslu, kāpēc cenas Latvijā varētu pieaugt. Pirmkārt, Latvijā algas aug straujāk nekā pārējā Rietumeiropā. Otrkārt, piegādātājiem var būt īsāki līguma termiņi ar veikaliem Latvijā, un arī šeit izmaksas veikaliem aug straujāk. Maija inflācijas indekss skaidri parāda, ka tad, kad ir valdības atbalsts, uzņēmumi var izmantot iespēju paaugstināt cenas. M. Āboliņš norādīja, ka, lai arī cenu kāpums nav nekas labs, cenu pieaugumu izraisījušas vairākas lietas.
Patēriņa cenas Latvijā maijā pieauga par 4% vairāk nekā tajā pašā mēnesī iedzīvotāju ienākumu kāpums par 2%. Cenu kāpuma iemesls ir tas, ka valdība pati ir devusi savu ieguldījumu, atceļot valsts atbalsta pasākumus, kas 2018. gada pirmajos četros mēnešos palīdzēja kompensēt augstāko enerģijas cenu ietekmi uz ģimenēm. Dainis Gašputis ir SEB bankas ekonomists. Viņš uzskata, ka atbalsta pasākumu atcelšana ir paaugstinājusi inflāciju, jo pēdējā mēneša laikā tā nav bijusi tik augsta un ir par 1 punktu augstāka nekā 2008.gada maijā (augstākā, kāda jebkad bijusi).
Atbalsta pasākumi tika atcelti gada sākumā, un, lai gan situācija nav kritiska, tas liecina, ka līdzīgi pasākumi būs nepieciešami rudenī, kad pārtikas un enerģijas izmaksas būs augstākas. Šā gada maijā krasi pieaugušas cenas lietām, kas saistītas ar mājokli: elektrībai, siltumam, gāzei un degvielai. Šīs cenas ir pieaugušas gandrīz par 50%, savukārt pārtikas cenas ir pieaugušas par 18,7%. Kopējā inflācija maijā bija 16.9% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu un 4% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Un jau šobrīd šie procenti pavisam noteikti ir krietni augstāki.
Ekonomiste Laura Orleina no Swedbank pesimistiski prognozē patērētāju nākotni savā valstī. Viņa uzskata, ka, pieaugot pārtikas un enerģijas cenām, samazināsies cilvēku iespējas iegādāties lietas. Viņasprāt, inflācija maksimumu sasniegs rudenī un tad nākamgad sāks ievērojami palēnināties. Iespējams, tad patērētāji redzēs viņu pirktspējas uzlabošanos.
Ieva Šnīdere ir Ekonomikas ministrijas Analītiskā dienesta analītiķe Latvijā. Viņa uzskata, ka, lai arī sezonālās svārstības parasti izraisa cenu izmaiņas, tuvāko mēnešu laikā cenu izmaiņas būs lielākas nekā parasti. Galvenie iemesli tam ir pārtikas un enerģijas sadārdzināšanās, ko reģionā izraisījusi spriedze putina agresijas Ukrainā dēļ. Šīs cenu izmaiņas ietekmēs rūpniecības preču un pakalpojumu cenas. Ievas uzskata, ka 2022. gadā inflācija pieaugs vidēji par 15%, ja pat ne vēl vairāk.
