1) „Ar mani viss ir kārtībā.” Tūlīt pēc kāda līdzcilvēka aiziešanas, cilvēki kā gari vēlas, lai mīļotie zina, ka ar viņiem viss ir kārtībā, ka viņi ir priecīgi, veselīgi un dzīvi. Galvenais, viņi vēlas, lai mēs zinām, ka viņi ir pārdzīvojuši nāvi – tas nozīmē, ka viņi nekur nav pazuduši, bet vēl joprojām eksistē, tikai tagad viņi eksistē garu nevis fiziskā formā.
2) „Manas ciešanas beidzās, tiklīdz es nomiru.” Daudzi cilvēki uztraucās, ka viņu mīļotie arī pēc nāves cieš no kādas slimības, ievainojuma vai kā cita. Tādēļ, viena no visizplatītākajām zīmēm, kas nāk no cilvēkiem garu pasaulē, ir, ka viņu ciešanas izbeidzās, tiklīdz viņi pameta savus fiziskos ķermeņus.
3) „Tagad jūtos tuvāks/-a tev nekā jebkad agrāk.” Visbiežāk gari ar mēdija palīdzību pastāsta, ko ir redzējuši, dzirdējuši un jūt. Sekojoši, mūsu tuvinieki, kas kļuvuši par gariem daudz vairāk zina par to, kas ar mums notiek fiziski, emocionāli un garīgi, tādēļ, viņi jūtās daudz tuvāki mums nekā jebkad agrāk bijuši.
4) „Es vēroju un sargāju tevi.” Kā paplašinājums iepriekšējai zīmei, mūsu mīļotie cilvēki vēlas, lai mēs zinām, ka viņi par mums gādā no garu pasaules un, ja tas iespējams, virza mūs pareizajā virzienā.Tas, protams, nenozīmē, ka viņi katru mīļu brīdi lido virs mūsu galvām, skatoties ko mēs darām. Tas nozīmē, ka laiku pa laikam viņi mūs aprauga. Tādā veidā, viņi vienmēr zina, kas notiek mūsu dzīvēs (mūsu triumfus un mūsu zaudējumus). Viņi zina, ka mēs beidzam koledžu, kļūstam par vecākiem, atrodam jaunu darbu, saslimstam, ciešam zaudējumu vai pārdzīvojam. Viņi mūs virza tad, kad tas nepieciešams. Ar intuīcijas palīdzību, mēs varam būt atvērti viņu vadībai, lasot zīmes, sagadīšanās un ziņas.
5) „Mani šeit sagaidīja man tuvie cilvēki.” Mūsu tuvinieki, kas kļuvuši par gariem, vēlas, lai mēs zinām, ka pēcnāves dzīvē, mēs satiksim visus tuviniekus. Viņi to bieži dēvē par mājās atgriešanās svinībām, kurās tiekas visi ģimenes locekļi, draugi un dzīvnieki.
6) „Es dzīvoju mierā, laimē un saticībā.” Lai arī nav iespējams vārdos aprakstīt viņpasaules svētlaimīgo pieredzi, aizgājušies tomēr cenšas izskaidrot, cik brīnišķīgi ir tur. Viņi skaidro dzīvi gaismā, kur viņi vienmēr jūtās vajadzīgi, silti, droši, mīlēti, priecīgi, neierobežoti, mierīgi, starojoši, svētīgi un, šo saraktu var nebeidzami turpināt.
7) „Es tevi mīlu.” Lai cik vienkārši un profāni tas nešķistu, mīlestība ir vissvarīgākā no visām ziņām. Mūsu mīļie vēlas, lai mēs zinām, ka viņi mūs mīl, tas nozīmē arī to, ka viņi mums piedod un lepojas ar mums. Viņi arī vēlās, lai mēs būtu laimīgi savas dzīves laikā.
