No 15. jūnija var ieviest plašāku pakalpojumu un sabiedrisko pasākumu stimulu klāstu, jo Veselības ministrija (EM) prognozē, ka līdz jūnija vidum pirmo vakcīnas devu saņems 42% iedzīvotāju, bet tuvu 30 % otrā deva. Līdz ar to, tiekot cerēts, ka saslimstība beidzot tik tiešām sāks mazināties un beidzot dzīve varēs lēnām atgriezties tādā posmā, kā tas ir bijis iepriekš, tomēr vai tā tik tiešām būs?
Esot salīdzinoši labas cerības, ka vasaras epidēmijas situācija ir būs labāka nekā tagad, jo vidēji katru dienu slimnīcā ir apmēram 700 slimnieku. Valdības departamenti pašlaik piedāvā šos pabalstus. Nākamnedēļ tie tiks apkopoti, analizēti un iesniegti operācijas vadības grupai valdības pieņemšanai.
Tomēr pastāv iespēja, tie kuri viens otru pazīst un būs vakcinēti savā starpā varēs nevilkt konkrētās aizsargmaskas, kamēr veselības ministra padomnieks Kaspars Bērziņš valdībai nepaskaidro, ka vakcinētie cilvēki nedrīkst lietot maskas un pārējos aizsarglīdzekļus. Ja pakalpojumu sniedzēji un saņēmēji ir atbilstoši vakcinēti, visticamāk, ka jūnija sākumā jau būs ieviesti stimuli individuālajiem pakalpojumiem.
Ministra padomnieks teica: “Visbeidzot, līdz jūnija beigām, kad mūsu epidēmiskā situācija kļūs stabilāka, mēs varēsim apspriest dažādus palīdzības pasākumus, atceļot ierobežojumus pulcēšanās, dalība pasākumos utt.”
Nākamnedēļ Saeimā tiks iesniegts likuma grozījums par digitālo zaļo sertifikātu ieviešanu Latvijā. “Ļoti iespējams, ka jūnija pirmajā nedēļā tiks pieņemti nepieciešamie noteikumi par digitālo zaļo sertifikātu. Mēs varēsim to izmantot iekšzemē, bet ES noteikumi stāsies spēkā jūnija beigās, un tad mēs varēs droši ceļot. “K. Bērziņš paskaidroja.
Veselības ministrija līdz 18. maijam iesniegs valdībai priekšlikumu atbrīvot masku izmantošanu darba vietā. Ja vakcinētie cilvēki atrodas vienā telpā un saprot viens otru un kontrolē situāciju, neļaujiet viņiem lietot vakcīnu.
Veselības ministrijas galvenais infekcijas slimību eksperts Uga Dumpis uzskata, ka ierobežojumu atcelšana ir atkarīga ne tikai no vakcinācijas apjoma, bet arī no saslimstības. “Piemēram, Lietuvā vakcinācijas līmenis ir divreiz lielāks nekā Latvijā, bet kaimiņvalstīs epidēmiskā situācija ir sliktāka nekā pie mums. No otras puses, Igaunijā vakcinēto cilvēku skaits ir divreiz lielāks nekā Latvijā, un saslimstības līmenis ir ievērojami samazinājies. Jo, pirmkārt, daudzi cilvēki ir inficējušies ar govīm, un, otrkārt, igauņi skaidri zina, ka jāievēro ierobežojumi, “sacīja Dumpis.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts arī brīdināja kolēģus Ministru kabinetā, ka valstij jāsagatavojas iedzīvotāju atkārtotai vakcinācijai. Pagaidām ne starptautiskas organizācijas, ne vakcīnu ražotāji nav snieguši ieteikumus par to, vai un kad ir jāpastiprina vakcinācija.
Nākamais nezināmais ir precīza vakcīnu pret šo vīrusu efektivitāte, ieskaitot vēl neizlaistas vakcīnas. Pirms lielākā daļa cilvēku pasaulē tiek vakcinēti, ir skaidrs, ka vīruss bez traucējumiem spēs radīt jaunus celmus.
“Cik mums zināms, nevienai valstij vēl nav jāizlemj, vai un kad dot trešo revakcinācijas devu. Bet tajā pašā laikā daži konkrēti sagatavošanās darbi jau notiek. Piemēram, Eiropas Komisija (EK) ir nolēmusi darīt tātad 2022. gadā un 2023. gadā iegādājieties lielāku skaitu vakcīnu. Mēs sagaidām, ka būs jāpastiprina vakcinācija, taču, ja būs pietiekami daudz zinātnisku pierādījumu, tiks pieņemts konkrēts lēmums, “sacīja Pavļuts.
