Cilvēks iznīcina pats sevi. Ļoti iespējams, ka vislielākās briesmas cilvēcei rada pats cilvēks. Globālā sasilšana var izraisīt badu, ja lauksaimiecības zemes pārvērtīsies tuksnešos. Tomēr vislielākie slēptie draudi ir tehnoloģiju attīstība, kas ļāuj radīt tādus izgudrojumus, bez kuriem mēs vislabprātāk iztiktu.
Nanomašīnas sadumpojas. Drīz zinātnieki spēs izstrādāt sīciņus nanorobtus, kas likvidēs naftas piesārņojumu. Taču ja programmā ieviesīsies kāda kļūda un tie sākst ēst ne tikai naftu, bet arī citas organiskās vielas, kas satur oglekli, būs apdraudēta visa dzīvība. Ja šādi roboti iemācīsies sevi pavairot draudi būs vēl lielāki.
Gudri roboti mūs iznīcina. Datori kļūst aizvien jaudīgāki, un nākotnē tie droši vien iemantos kaut kādu saprāta formu. Domājoši robotim kas paši pieņem lēmumus un spēj sevi uzlabot , var kļūt daudz pārāki par cilvēkiem.
Nākotnes pētnieks Rejs Kurcveils grāmatā The Singularity Is Near raksta, ka roboti visticamāk mūs panāks jau ap 2045. Gadu. Viņam taisnība : cilvēces nākotne maigi izsakoties, ir nedroša.
Izplatās mākslīgi radītas slimības. 2011. gadā Nīderlandes un ASV zinātnieki radīja gaisa pilienu versiju vīrsuam, kas izraisa potenciāli nāvējošo putnu gribpu.
Tādējādi bīstamu slimību viņi padarīja vēl bīstamāku, un ja tā izkļūtu no laboratorijas miljoniem cilvēku varētu inficēties, pirms tiktu radīta vakcīna. Karojošas valstiss vai teroristi var izplatīt arī citas nāvejošas un ļoti lipīgas slimības, piemēram, dažādus Sibīrijas mēra paveidus.
Atomkarš nogalina miljardus. Lielākā daļa no pasaules 19’000 atombumbu krājuma atrodas ASV vai Krievijā, un ja abas valstis nolems cīnīties viena pret otru, izmantojot atomieročus, īsā laikā ies bojā aptuveni 750 miljoni cilvēku.
Izdzīvojušajiem klāsies ļoti smagi, jo daudzie spēcīgie sprādzieni pilsētās un to radītie ugunsgrēki izmetīs atmosfērā dažus simtus miljonu tonnu sodrāju, izraisot gadiem lgu kodolziemu. Cerams, ka nekas tāds nenotiks un pasaule dzīvos laimē un priekā.
