Piemēram, kad sen, sen atpakaļ auga Raimonds Pauls, viņš bija pazīstams vien Iļģuciemā, un vietējie iedzīvotāji viņu pazina, taču atraktīvo Valteru, kurš nāca no Dzeguzītes, pazina teju vai visa Latvija.
Pēc tam jau viņš sāka savas slavenās gaitas ar Kārli Būmeistaru jeb Kažu, kuri labi nostartēja slavenajā Eirovīzijā, pēc tam dziedot Putnu ballē, jeb tā sauktajā – atjaunotajā Tumsā.
Pašlaik Valters iekšēji jūtas tiešām priecīgs, laimīgs un jebkādā citā vārdā, kas asaciocējas ar vārdu pozitīvs. Lielākā daļa protams zina, ar kādām likstām viņam nācies sadzīvot un tas nemaz nav vienkārši!
Taču Valters stāsta, ka ar to visu varot sadzīvot, jo tas neesot pats svarīgākais, viss kas esot mums apkārt, ceļ mūs uz augšu un neļauj mums nokrist lejā. Pie tam jāatceras, ka pozitīvais ir daudz, daudz reizes stiprākas nekā negatīvais. Pat ja sanāk reizes, ka nākas sevi piespiest pasmaidīt, tas noteikti ir daudz labāk, nekā iekrist depresijā…
Valtera vispārīgās atziņas skan aptuveni ar šādiem vārdiem : “Cilvēkam vienkārši ir jābauda tie gadi, kas tiek doti!” Valters ir sapratis, cik ļoti viņš vēlas savas pēdējās dzīves stundiņās priecāties par to, ka ir dzīvojis un darījis daudz laba citiem, tieši tā, kā viņš ir vēlējies.
“Lai man būtu laimes izjūta, ka viss tiešām nav bija labi, kā pašam indivīdam. Un man šķiet, ka tā arī visa dzīve ir jādzīvo. Tad varam ļauties pārdomām, ka esam cilvēki un pēc tam pārdzimstam , iespējams, kādā citā būtnē. Varbūt mēs esam tikai mazi puteklīši, ko ir radījis, kas augstāks. Tā ir katra paša izvēle, kā dzīvo. Galvenais, lai varētu gūt prieku!”
