Aptuveni pirms pusotra mēneša Ministru prezidents Krišjāni sKariņš savā kārtējā uzrunā no Saeimas sēdes izteicās, ka no MAIJA mēneša maznodrošinātie un pensionāri varētu saņemt konkrētu pabalstu, kas arī esošajā situācijā varētu kompensēt straujo cenu kāpumu daudzām lietām, ne tikai vairs tikai elektrību. Saistībā ar esošo situāciju ir laiks tad noskaidrot, vai viņa sacītais pirms neilga laiks beidzot piepildīsies vai atkal sagaidāmi jauni misēkļi, kas kavētu Kariņa teiktos vārdus par esošajiem naudas pabalstiem konkrētajām cilvēku grupām?
Ja iepriekš viņš to visu sacīja diezgan skaidri un gaiši, tad patreizējā situācijā viss ir kļuvis vairāk nekā skaidrs, jo situācija ir mainījusies pavisam savādāk nekā cerēts, taču vai tas nozīmēs to, ka cilvēki vairs nevarēs sagaidīt jaunu naudas atbalstu, vai tomēr ir mainījusies visa kopējā situācija, kura vienkārši turpina stagnēt un nekustēties uz priekšu dažādu apsvērumu dēļ? Atklājas, ka īstā lieta ir pavisam citam, kura iepriekš pat netika īsti runāta vaipat noklusēta, tāpēc laiks ķerties klāt pie paša svarīgakā šaja situācijā!
Šobrīd ir skaidrs, ka maijā solītie pabalsti nebūs pieejami. Var nebūt jūnijā, jūlijā, augustā, septembrī, oktobrī un novembrī. Daļa iedzīvotāju to varētu saņemt decembrī, ja valdība pieņems Labklājības ministrijas sagatavoto padomu, taču arī par to šobrīd nevar vēl sacerēties, jo nav zināms kā lietas ies uz priekšu turpmāk. Ko amatpersonas solīja martā? Šā gada 17.marta runā Saeimā K.Kariņš minēja, ka inflācijas kompensēšanai Latvijā ir jānodrošina mērķpabalsti tām iedzīvotāju grupām, kurām tas ir nepieciešams.
Premjers skaidroja, ka mērķpabalsti varētu daļēji kompensēt dzīves dārdzības pieaugumu, piemēram, pensionāriem ar fiksētiem ienākumiem, daudzbērnu ģimenēm, kuras nav turīgas vai kuru ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir zemāki nekā darba vai dzīves dārdzība un tamlīdzīgas situācijas, kur iedzīvotājiem ir grūtības ar naudu. Premjers marta vidū sacīja, ka mērķpabalsti varētu tikt ieviesti no maija, kad beidzās valdības un Saimas valdības sniegtais atbalsts iedzīvotājiem 450 miljonu eiro apmērā, lai kompensētu augstākas enerģijas cenas, kuras patiesībā nekur vēl nav pazudušas.
K. Kariņš norādīja, ka iepriekš sniegtais atbalsts energoresursu cenu kompensēšanai pārsniedza 1% no IKP, kas, pēc Latvijas Bankas prezidenta domām, ir viena no dāsnākajām subsīdijām Eiropā. Premjers atzina, ka atsevišķos gadījumos esošais mehānisms var kompensēt pāri vai nepietiekami kompensēt, tāpēc mērķtiecīgi pabalsti nākotnē ir labāks risinājums. Kā vēsta nra.lv, aprīlis bija pēdējais mēnesis, kad daļa Latvijas iedzīvotāju (pensionāri un ģimenes ar bērniem) saņēma valsts mērķtiecīgu atbalstu energoresursu cenu kāpuma kompensēšanai.
Ministru prezidenta Kariņa preses sekretārs Sandris Sabajevs Neatkarīgajai skaidroja, ka šobrīd Labklājības ministrija strādā pie turpmākiem mērķtiecīgiem atbalsta pasākumiem tiem, kam tas visvairāk nepieciešams, piemēram, sociāli mazaizsargātajām grupām, vecāka gadagājuma cilvēkiem un vientuļiem cilvēkiem.
