“Uzskats, ka klimata izmaiņu pamatā ir tieši cilvēka darbības rezultātā radusies ogļskābā gāze – CO2, pats par sevi ir tikai teorija. Taču autobūves gadījumā ir vispārzināms, ka ražotāju deklarētie CO2 izmešu rādītāji ir vienkārši safabricēti un neatbilst īstenībai. Šie meli 2015. gadā izraisīja grandiozu skandālu visā autobūves industrijā, un tā sekas joprojām ietekmē tirgu. Sākotnēji to nodēvēja par Volkswagen skandālu, bet, kad Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments un virkne valstu sāka neatkarīgas izmeklēšanas, izrādījās, ka faktiski neviens ražotājs tehnoloģiski nespēj izpildīt Eiropas Savienības pieprasītās izmešu ierobežojumu normas, tāpēc testos datus falsificē ar speciālu programmatūru palīdzību.
Skandālu pārdēvēja par dīzeļgeitu, kaut gan arī tas nav īsti korekti, jo falsificēti arī benzīna motoru izmešu dati un elektroauto nobraukumi. Faktiski neizpildāmu ES prasību dēļ auto industrija melojusi par visu.” Tomēr tas vēl nav viss!
Un tagad šī pati melīgā informācija tiek likta transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa pamatā. Netaisnīga ir arī tā piemērošanas kārtība, jo svētdienas braucējam, kurš nedēļā nobrauc dažus desmitus kilometru, ir jāmaksā tikpat, cik taksistam, kura nobraukums mērāms tūkstošos kilometru. Tiesu autotehniskais eksperts Oskars Irbītis atzīst : “Tas nav godīgi!” Taisnīgs risinājums būtu CO2 maksājuma iekļaušana degvielas cenā, jo izmešu apjoms ir tieši atkarīgs no sadedzinātās degvielas daudzuma.
Jaunajai nodokļa aprēķināšanas metodikai nav nekāda saistība ar rūpēm par vidi, jo tagad ir izdevīgi braukt ar vecām automašīnām vai premium klases dīzeļiem ar uztūnētiem CO2 rādītājiem, kam maksājums paliek tāds pats vai pat būtiski samazinās. Turpretim budžeta klases mašīnām maksājumi būtiski pieaugs. Piemēram, 2008. gadā ražotam Chrysler Voyager nodoklis ir palielinājies no 190 uz 250 eiro. Satiksmes ministrija ir apstiprinājusi, ka mainot nodokļu metodiku un iekļaujot tajā maksu par CO2 izmešiem, gadā papildus plānots iekasēt 19 miljonus eiro.
Apkarojot CO2, netiek ņemts vērā fakts, ka daudz lielāku kaitējumu videi un cilvēku veselībai nodara dīzeļdzinēju radītie slāpekļa oksīda izmeši un cietās daļiņas. Veciem dīzeļiem ir melni kvēpi, kas ir biezi un kaitē ēku fasādēm. Jaunāko dīzeļu izmestās cietās daļiņas ir tik mazas, ka tās nav iespējams saskatīt. Toties ar šīm mazajām daļiņām, netiek galā cilvēku plaušas. Eiropas Savienības un arī Latvijas satiksmes politikā iekļauts mērķis risināt šīs problēmas, mudinot iedzīvotājus izvēlēties ar elektrību darbināmus automobiļus.
Elektroauto patiešām ir vienīgie, kas spēj iekļauties CO2 izmešu normā zem 50 gramiem uz kilometru, un bojā tikai to cilvēku veselību, kas strādā niķeļa raktuvēs vai akumulatoru rūpnīcās. Par šīm mašīnām nodoklis nav jāmaksā. Taču iedzīvotāju vairākumam elektriskās automašīnas nav pieejamas, jo tām ir ierobežotas veiktspējas, neadekvātas starta izmaksas un valsts subsīdiju trūkums.
