Jauno bērna kājas mēs tiekam iemācīti, ka ir “pareizās” un “nepareizās” atbildes- viss ir noteikts. Tomēr, kļūstot vecākiem un nobriedušākiem, mēs saprotam, ka viss nav tik vienkārši kā tas tika pasniegts bērnībā. Uz visiem jautājumiem nav vienas konkrētas atbildes. Patiesībā, rodas daudz vairāk jautājumu, kuri tā arī paliek neatbildēti visā dzīves laikā.
Cilvēku inteliģence izpaužas tajā, ka ir spēja apzināties to, ka ne uz visu ir iespējamas konkrētas atbildes. Mēs tiecamies uzskatīt, ka nekonkrētība, nepārliecība ir ļoti liels dzīves apgrūtinājums, tāpēc pret to ir izteikti negatīva attieksme. Tā mums ir iemācīts.
Vai es būšu laimīgs? Vai es mīlēšu savu sievu līdz mūža galam? Vai mans mazulis būs vesels?
Šādi jautājumi nodarbina cilvēku prātus, bet patiesībā īsti konkrētas atbildes uz tādiem nav. Tomēr, nenoteiktība ir laba lieta, kad runa ir par valdības vēlēšanām, kad politiķi nezina vai viņu pārstāvētā partija tiks ievēlēta. Situācijās, kad kāds nelietis cenšas aplaupīt kādu veikalu vai paveikt kādu citu noziegumu, viņš nezina vai kāds viņu vēro, vai viņš tiks pieķerts.
Tādās situācijās, kad uzdotie jautājumi paliek neatbildēti, tiek radīta platformu drošākai, brīvākai un godīgākai sabiedrībai.
Galu beigās, par ko tad mēs varam būt pilnīgi, 100% pārliecināti šajā dzīvē. Par mīlestību, savu veselību, saprātu, par savu uzvedību? Viss, kas ir noticis mūsu dzīvēs, jebkurā brīdī varēja notikt citādāk, tāpēc nekas nav noteikts. Vienīgais, par ko mēs varam būt pārliecināti ir tas, ka mēs mirsim. Bet kā mēs mirsim- pat to mēs nezinām.
