Bet viņš pēc pieredzes zina ,kas ir nabadzība. ”Bērnībā mēs bijām ļoti nabadzīgi. Man nācās gulēt pat uz soliņa parkā. Es lūdzu palīdzību un saņēmu to no tiem,no kā vismazāk gaidīju. Šie cilvēki man palīdzēja sev noticēt.
Es smagi strādāju ,lai gūtu panākumus. Tagad es vēlos atdot liktenim šo parādu. Vēlos izdarīt ko tiešām labu bet nekādas atmaksas.”
Atrast kandidātus konkursam būs viegli: gribētāju,kas vēlas iegūt šo dzīvokli ir ļoti daudz. Bet izvēlēties vienu laimīgo,kas būtu pelnījis šādu dzīvokli nebūs vis tik vienkārši.
”Cilvēki ,kurus es vēlētos redzēt šajā dzīvoklī patiešām ir jābūt vēlmei par jauno mājokli un vēlēšanos par to rūpēties.. Es ceru ,ka mana dāvana liks sajusties man zināmam, teic Robinsons. Es vēlos palīdzēt cilvēkiem ,kuri tagad atrodas bezizejas situācijā un mana dāvana-vienīgā iespēja viņiem tikt uz priekšu.”
”Tagad nav tik vienkārši sākt katram savu dzīvi. Es interesējos par šo problēmu pie bezpajumtniekiem un jauniem cilvēkiem. Cilvēki ap 30 vēl aizvien dzīvo pie vecākiem,jo vienkārši nevar sev atļauties pat kredītu priekš mājokļa.”
Ja piedāvā viņiem vietu ,sēdvietu viņi to var uztvert tā,ka mēs domājam ,ka viņi izskatās slikti,veci.
