– Protams, ka tas ir pienākums, tomēr šoreiz runa nav tieši par to. Viņš tur avārijas vietā esot kaut kādu protokolu pārkāpis. Un otra brigāde esot pateikusi, ka Alisīte līdz slimnīcai nemaz vairs nepaspēšot, lai atvadoties tagad. Situācija bija ļoti kaklu žņaudzošana. Tomēr tas puisis par spīti visam uzdrošinājās veikt operāciju un izglāba viņu. Tagad meitai uz kakla joprojām ir liela rēta, tomēr viņa ir dzīva un arī mani mazdēli māti nezaudēja.
Diemžēl tas vīrietis pēc tam tika atlaists no darba, jo viņš esot pārkāpis mediķu instrukciju. Viņš aizbrauca uz savu dzimto pilsētu un tagad glābjot cilvēkus tur. Tieši tāpēc es tagad uzskatu par savu pienākmu, kaut vai tadā veidā pateikties Dievam, ka tajā maiņā tika atsūtīts tas puisis.
Tieši šī iemesla dēļ es vadāju ārstus un mediķus par brīvus. Nezinu, kurš no viņiem ir labs, kurš nē, tomēr tā nav mana daļa, es vienkārši sev noteicu, ka tā darīšu, pateicoties par notikušo brīdi, ka tika izglābta meitiņa.
– Pēc viņa pateiktā es nespēju parunāt. Ne jau tāpēc, ka priecājos, ka brauciens ir bez maksas, vai tāpēc, ka būtu skopa. Man vienkārši kaklā iestājās kamols un es nespēju parunāt.
– Mūsu profesijā tik tiešām ir sastopami dažādi cilvēki, bet arī es tā puiša vietā ziedotu darba vietu, lai glābtu cilvēku, nevis vienkārši uz to noskatītos!
Padalies ar šo rakstiņu, lai cilvēki zina, ka varonīgais mediķis netiktu nepamanīts!
