Bet oranžajā zonā, iedzīvotājiem ļauts uzturēties dažas stundas dienā, un nekādā gadījumā nedrīkst palikt pa nakti. Sarkanā zona ir stipri kontrolējama un šeit tikt iekšā var tikai ar speciālu atļauju. Dezaktivācija sarkanajā zonā vairs nenotiek, jo šeit radiācijas līmenis ir tik ļoti augsts, ka šī vieta visticamāk paliks neskarta vēl simtiem gadu, cilvēki, kuri šeit dzīvoja, nekad nevarēs atgriezties savās mājās.
Kas ir patiešām aizraujoši, ka ne visi veikali un celtnes tika skartas sarkanajā zonā dēļ cunami un zemestrīces 2011 gada 11. martā, lai gan dažas bildes parāda, ka gandrīz viss ir iznīcināts, taču atrodas arī veikali un ēkas, kurai neviens nav pieskāries visus šos piecus gadus, daži no veikaliem, ir tieši tādi, kādi tie bijuši kodolkatastrofas brīdī.
Viena no vietējām pamatskolām atradās tikai 300 metru attālumā no krasta, kur atradās AES, apskatot vairākas ēkas un veikalus varēja redzēt, ka katrā vietā pulksteņa laiki bija apstājušies vienā un tajā pašā brīdī, tieši tad, kad apstājās AES darbība.
Iekšā oranžajā zonā, ir arī daži iedzīvotāji, kas atgriezušies tur nelegāli. Viens no lauksaimniekiem pastāstīja, ka viņš gribētu atgriezties šeit, pirms tas būtu gana droši viņa mājdzīvniekiem. “Viņš nevarēja izturēt redzēt veselus ganāmpulkus liellopu, kas bezmērķīgi skraidīja tukšajās ielās, kad to īpašnieki bija aizbēguši no starojuma.”
Viņš arī satika kādu precētu pāri, kas joprojām apmeklē savu īpašumu reizi mēnesī uz dažām stundām. Tieši tik bieži, cik viņi drīkst šeit atrasties, lai pārbaudītu, ka mājās nav kādas noplūdes, klaiņojošu dzīvnieku un vai mājās ir aiztaisīti visi logi.
Problēma ir tā, ka neviens nav spējīgs sakopt kalnu apgabalus un vietas, kur ir biezi meži. Tie attīrītas vietas, kuras ir svarīgas tālākai attīrīšanai un tiek atstātas zonas, kurās ir īpaši augsta radiācija.
Šis viss novedis zinātniekus un iedzīvotājus pie bailēm, ka stiprs lietus nomazgā radioaktīvos izotopus no kalniem un mežiem, un tas atkal piesārņo apdzīvojamo zemi.
Tas pats ir no uguns, kas ar vēja palīdzību viegli varēja aiznest radioaktīvos izotopus uz tuvākajām pilsētām. Šīs bažas nav bez pamata, pēdējā gad laikā tas ir noticis vismaz divreiz Černobiļā.
Uz izeju no sarkanās zonas, var atrast milzīgas kaudzes un čupas ar pamestām automašīnām, tās visas aizsedz krūmi un koki. Šīs visas mašīnas tika evakuētas un atstātas izslēgšanas zonā, jo tās tās bija pārāk piesārņotas, lai paliktu, tur, kur tās atradās.
Uz šīs zīmes ir rakstīts : “Kodolenerģija ir enerģija ar gaišu nākotni”, ironiski vai ne ?
Tūkstošiem pamestu māju, sadragātu cilvēku dzīves un sapņi, to šeit ir pietiekami daudz!
Un protams, visi radioaktīvie atkritumi tiek iesaiņoti speciālos maisos, kur tos noglabā sarkanajā zonā, kur neviens nedrīkst pie tiem piekļūt.
Šeit atrodas simtiem tonnu radioaktīvu atkritumu, un tas nebūt nav viss. Varbūt citas lielvalstis sāks apzināties, cik milzīgs spēks slēpjas šajās Atomelektrostacijās, jo viena maza kļūda un paskatieties, tiek iznīcināta vesela pilsēta. Patreizējā summa, kas ieskauj visu attīrīšanu un atjaunošanu ir aptuveni 105 Miljardi ASV dolāri.
