Tulkojot šos tekstus pilnīgi sasāpējās sirds…
Katru reizi, kad es paskatos uz mūsu mazā puisīša bildi, es ar sāpēm sirdī pasaku, cik ļoti viņš man pietrūkst un to cik ļoti es ienīstu vēzi, jo vēzis atņēma dzīvību mūsu mazajam dēliņam…
Šodien es savam terapeitam pateicu, cik ļoti jūtos vainīgs par to, ka beidzot esmu izgriezis savus vecākus no savas dzīves. Tas man prasīja 21 gadu, lai saprastu, ka viņi bija ir atkarīgi no alkohola, un cik ļoti viņi man darīja pāri, precīzak sakot viņi bija – alkoholiķi. Es nevarēju paciest šo teroru, kas man tika katru dienu uzspiests no viņu puses, kad es biju tikai mazs puika. Izdarīt šo izvēli bija tik…. tik…. ļoti grūti, bet mani draugi cenšas mani atbalstīt un saka, ka es izdarīju pareizo izvēli.
Šodien, mana māsa ir atraitne jau otro reizi piecu gadu laikā. Abi viņas vīri gāja bojā autoavārijā nedēļas laikā pēc savas kāzu dienas…
Nekas nebija briesmīgāks, kā dzirdēt savas mātes pēdējos kliedzienus, ar kuriem viņa centās ievilkt savu pēdējo elpu, pēdējais kliedziens bija tāds kāds nekad nebiju dzirdējis, viņa rīstījās un ievilka savu pēdējo dziļo elpu…
Šodien pēc 5 gadus pēc viņa atgriešanās es sapratu, ka mans brālis atstāja Irāku ar vienu kāju, smagu PTSS (Pēctraumatiskā stresa sindroms) un spēcīgu narkotisko vielu atkarību, tikai šodien es viņu satiku, bet ir pagājuši jau 5 gadi…
Šodien, pēc gandrīz 11 gadiem, pa kuriem mana meita nebija pateikusi nevienu skaidru vārdu un ir kurla… Viņa noskūpstīja un pateica : ”Es Tevi mīlu mammu!” Šī ir skaistākā diena, manā mūžā
Šodien pienāca mana smagākā dzīves situācija, man nācās doties uz sievas bērēm un šī bija pirmā reize, kad viņa man vairs nav blakus…
Šodien, mana jaunākā māsa tika nogalināta, jo pie stūres bija piedzēries šoferis -mans vecākais brālis. Mana māsa bija pasažieru pusē, bet tas viņu neglāba…
Šodien mana mamma zaudēja cīņu ar vēzi, bet tas ir apbrīnojami, jo viņai bija divas dažādas vēža formas ar kuru cilvēks mirst pavisam ātri, viņa ar tiem nodzīvoja 44 gadus. Un šodien bija viņas 92. dzimšanas diena…
Šodien manas asaras vienu pēc otras pilēja uz tēva zērka, kas tika laists lejā, viss ko es domāju bija : ”Man joprojām tev ir tik daudz ko teikt, tik daudz, lūdzu neaizej, tu man esi nepieciešams”….
