Ja iepriekš runājām par to, ka notiek dažādas dīvainas lietas, tad tā tik tiešām arī ir. Tas skaidrojams ar to, ka tieši pirms svētku laika mūžībā devušies tik daudz slavenu un pazīstamu cilvēku, tomēr daudzi vēl ir aizgājuši pārāk agri vēl salīdzinoši agrā vecumā. Tieši tas ir pats skumīgākais, ja no cilvēka vēl var tik daudz, ko sagaidīt, bet beigu beigās tas viss izdziest tik ļoti ātri! Šoreiz aplūkosim par ko iet runa un kā tas viss notika.
Diemžēl, bet Latvijas Rakstnieku savienība paziņojusi nepatīkamu vēsti par – rakstnieces Anitas Liepas aiziešanu. Viņa dzima 18.01.1928, bet mūžībā devās 13.12.2022, informējusi Rakstnieku savienības galvenais prezidents Arno Jundze. Tas ir vairāk nekā milzīgs zaudējums mums visiem, jo viņa šajā valstī bija ielikusi sevi iekšā tik ļoti daudz, ka pati sev beigās veltīja mazāk laika, nekā vajadzētu. Kā zināms, Anita bija piedzimusi militārpersonu un vadošo ierēdņu ģimenē. Jau otrajā pasaules karā viņi ieradās Vācijā un strādāja par ordeni armijas lazeretē. Taču par laimi, jau 1956. gadā viņa varēja atgriezties Latvijā, kas bija milzīga svētība!
Drīz vien no 1956. gada līdz pat 1959. gadam viņa bija Bebrenes vidusskolas galvenā Mācību daļas vadītāja. Savukārt pēc tam strādājusi par skolotāju jau Daugavpils 12. vidusskolā, kā arī laikraksta “Avangards” kultūras nodaļas galveno vadītāju. Pakāpeniski viņa ātri gāja pa karjeras kāpnēm uz augšu. Jau no 1994. līdz 2001. gadam viņa bija Latgales Laiks ārštata galvenais rakstnieks, kas ir milzīgs gods.
Anita literatūrai pievērsās jau no mazotnes. Pakāpeniski ejot dzīvē uz priekšu viņa bija tik daudz sasniegusi, ka atstājusi gana daudz, lai par sevi ilgi vēl atcerētos. Viņas literārais mantojums ir milzīgs, bet arī ļoti daudzveidīgs, kas ir ļoti laba ziņa dažādu tipu lasītājiem.
Tas sevī ietver gan romānus, gan stāstus, lugas, bērnības stāstus un atmiņas. Interesanti ir tas, ka Liepai 2006. gadā pirmajā tika piešķirta trīszvaigžņu medaļa par mūža ieguldījumu un milzīgo attieksmi pret Latvijas kultūrvidi. Tā ir ļoti prestiža medaļa un tas ir milzīgs gods, ka Anita Latvijai ir devusi tik ļoti daudz, atstājot aiz sevis gana milzīgu mantojumu cilvēkiem!
