Jau ir pagājis gads, kopš es šķīros no sava vīra. Lai arī tas nav ilgs laiks, mēs pat viens otram vairs pat nenovēlam priecīgu un laimīgu dzimšanas dienu. Jāpiemin tas, ka šķiršanās bija ļoti smaga, tas nebija viegli nevienam no mums. Jau kopš tā laika es neesmu satikusi nevienu citu cilvēku, baidos, ka mani atkal sāpinās. Es ļoti lielisku apzinos, ka tieši manām bažām nevajadzētu ietekmēt manu personīgo dzīvi, taču es joprojām baidos komunicēt ar vīriešiem, un vairs neko šajā ziņā nevaru mainīt. Man pašlaik ir 51 gads, un jau sajūtu to, kā vientulība mani ietekmē.
Pirmām kārtām, es kļuvu ļoti, ļoti noslēgta. Arī tādus brīžos, ka vīrieši pie mani vērsās darba jautājumus, es centos no viņiem izvairīties vai pat tikt prom no viņu klātbūtnes. Iepriekš es ļoti viegli pieņēmu komplimentus no vīriešiem, taču tagad tie mani pavisam ļoti mulsina. Es jūtos ērti un droši tikai tad, kad esmu viena savā personīgajā gaisotnē.
Otrkārt, jau tagad es domāju tikai un vienīgi par sevi. Iepriekš praktiski vispār nerūpējos par sevi, bet visu laiku centos domāt par to, lai vīrs justos labi, bērni, kā arī visi, kas bija apkārt man. Tagad es esmu galvenā prioritāte pati sev, bet vienalga jūtos vainīga par to, ka neesmu pieradusi tērēt visu algu tikai pati sev, kas šķiet ļoti dīvaini un pat nepierasti.
Treškārt, man šķiet, ka man ir ļoti smaga depresija. Bieži ir ļoti spēcīga vēlme piekļauties pie kāda stipra vīrieša, uz viņa pleca un dzirdēt vien to, ka viss būs labi. Lai gan mani bērni, kā arī draudzenes mani ļoti atbalsta, tomēr tas galu galā nav tas pats. Es nevēlos pavadīt pilnīgi visus vakarus bez vīrieša, neparasti, ka mani mājās vairs neviens pat negaida. Es jau sāku domāt par mājdzīvnieka iegādāšanos, bet zinu, ka tas nevarēs aizstāt cilvēku.
“Jaunas attiecības mani biedē, tāpēc esmu nonākusi grūtā izvēles priekšā.”
Jāņem vērā, ka ir labi pabūt arī vienai, bet tomēr nevēlos, lai tas manā dzīvē pārvērstos par patstāvību. Dzīve, protams, var sagādāt daudz vilšanos, pārsteigumu un citus brīžus, taču es nespēji sevi vairs pārvarēt, sirds vien saraujas no bailēm, uzreiz kā vien atceros smago šķiršanos ar vīru.
Tomēr es nezaudēju savu cerību, ka kādreiz vēl varēšu tikties ar mīlošu vīrietis un pat izveidot ģimeni. Es neuzskati sevi vēl par vecu un domāju, ka man viss vēl priekšā, jo esmu gudra un skaista. Ceru, ka viss vēl izdosies!
