Nosarkšanu parasti saista ar dažāda veida emocinālo stresu – nokaunēšanos, uzslavu saņemšanu, lampu drudzi. Uzskata, ka par šo precesu atbild simpātiskā nervu sistēma, kas liek sejas asinvadiem paplašināties. Precīzs sarkšanas fizioloģiskais mehānisms zinātniekiem joprojām ir noslēpums un tiek pētīts.
Pagaidām ticamākais skaidrojums ir tāds, ka stresa laikā organismā izdalā papildu adrenalīns un citi hormoni, kas liek atslābt asinsvadu sieniņu muskuļu slānim. Tādējādi asinsvadi paplašinās, caur ādu plūst vairāk asiņu, tā saņem papildu skābeklu un barības vielas, un vienlaikus ķermenis atdod vairāk siltuma.
Šādos brīžus cilvēka seja piesarskt , turklāt viņš sajūt karstumu. Process nav kontrolējams, jo par to atbild simpātiskā nervu sistēma, kas nav pakļāuta cilvēka gribai. Parasti nosarkst tikai ādas daļa – seja ausis, kakls, retos gadījumos visa ķermeņa augšdaļa. Iespējamais skaidrojums tam varētu būt ādas anotomiskā struktūra attiecīģajā ķermeņa apgabalā. Piemēram, sejais ādai ir vairāk kapilāru un asinsvadu nekā citiem ādas apgabaliem.
Turklāt vaigu asinsvadiem ir lielāks diametrs un tie atrodas tuvāk ādas virsmai, tādēļ caurredzamību mazāk ietekmē audi virs tiem. Atklāts arī, ka sejas vēnu tīklojumā šūnām ir vairāku veidu receptori, kādu nav vēnām citviet organismā.
Sarkšanai gandrīž vienmēr ir psihiski cēloņi, bet atsevišķos gadījumos to var izraisīt citi procesi organismā, piemēram, homonālie traucējumi. Ar šo procesu saistīti arī tādi traucējumi kā eritrofobija jeb bailes no sarkšanas citu cilvēku klātbūtnē. Lai izvairītos no nepatīkamajām emocijām par sava ķermeņa reakciju, speciālisti iesaka dažādas metodes, piemēram, relakasācijas tehnikas, kā arī sistēmātiskas sporta nodarbības un norūdīšanos.
Tātad, pēc šī visa varam spriest, ka cilvēks sarkst no kāda spiholoģiska izpausmes rezultāta dēļ, un pats cilvēks to nekādi nevar ietekmēt, jo par to atbild mūsu simpātiskā nervu sistēma. Tātad nākamreiz kad sarksti , iedomājies kāpēc tu varētu sarkt, tu baidies no tā cilvēka, tev viņš patīk, vai vienkārši tevi nomāc šis cilvēks. Patiesie iemesli, kādēļ cilvēkam evolucionāri attīstījusies nosarkšana joprojām īšti nav skaidri saprotama.
