Murgi ir kaut kas daudz vairāk par spokiem un briesmoņiem. Diemžēl, murgi mūs nepamet tad, kad mēs pārstājam ticēt, zem gultas dusošajam, bubulim. Aptaujas liecina, ka 85-90% cilvēku no visas pasaules ir piedzīvojuši murgus vismaz reizi mūžā.
5% no populācijas piedzīvo reālus un ilgstošu miega traucējumus tieši murgu dēļ. Ja tu regulāri naktīs murgo, tad tev pastāv liels risks saskarties ar depresiju un vājprātu.
Žurnāla Sleep pētnieki aptaujāja 14.000 Somus, kuru vecuma amplitūda bija no 24-75 gadiem. Viņi tika aptaujāti par viņu miega ieradumiem, murgošanu, depresiju un vājprātu. Atklājās, ka 28% cilvēku, kuri cieš no depresijas pēdējo 30 dienu laikā ir murgojuši gandrīz katru trešo nakti. Pētījumi atklāja arī to, ka ar murgiem biežāk un vairāk sadzīvo sievietes, nevis vīrieši.
Pētnieki atzina, ka murgi cilvēkiem veidojas biežāk tādiem, kuri ir neapmierināti ar sevi, sajūtas biežāk nomākti nekā laimīgi un ir nepārtraukta domu plūsma par neizdarītajām lietām. Tas neļauj organismam pilnvērtīgi atslēgties un atpūsties, lai uzkrātu jaunus spēkus nākamajai dienai.
Ir atrasta nenoliedzama saikne starp murgiem un veselības stāvokli. Vai tā būtu garīgā veselība vai fiziskā. Ja tu sāc intensīvi murgot, tad ir ieteicama vizīte pie ārsta, jo tas varētu būt agrs trauksmes signāls par to, ka tev iespējams tuvojas depresija vai, ka kāda fiziska slimība.
