«Sveika, mīļā! Es palīdzēju Tevi atbrīvot no gruvešiem. Piedod, ka mēs atnācām tik vēlu – tu jau vairs neelpoji. Bet es gribu, lai Tu zini, ka mēs izdarījām visu, lai Tevi izglābtu.
Tagad, kad es atgriezīšos mājās L’Akulā, es zināšu, ka no debesīm mani novēro eņģelis. Naktīs Tu mums būsi mirdzoša zvaigzne.
Ar Dievu, Džūlija, kaut arī mēs nekad neesam tikušies, es Tevi mīlu! Andrea»
