Ļoti būtiska kļūda ir dot naudu no rokas rokā, pat ja par kaut ko tiek maksāts. Norēķinoties par pirkumu vai pakalpojumu, nauda jānoliek uz letes vai speciāla paliktnīša pie kases (tas starp citu, tur novietots ne jau smukumam). Tas jādara tāpēc, ka kopā ar naudu cilvēks var atdot arī savu enerģiju, bet tā ne visiem ir vesela, pozitīva, tīra un veiksmīga. Nauda, kas paņemta no slikta vai slima cilvēka rokas, veiksmi nenesīs, ja netiks ievēroti zināmi priekšnosacījumi.
Vislabāk, ja cilveks, kas pasniedz naudu, vispirms to noliek uz koka priekšmeta, jo kokam piemīt lieliska īpašība – tas spēj apslapēt negatīvo enerģiju. Gadījumā ja attīrošais koks konkrētaja brīdī nav pieejams, tas jāizdara tūlīt pēc atgriešanas mājās (vai darbā): jānoliek banknotes uz koka virsmas lai tās tur kādu pusstundu paguļ. Sevišķi tas attiecas, atdodot vai saņemot paradu. Vienmēr jāpatur prātā, ka vakarā parādus neatdod (nauda jau guļ). Lai cik dīvaini tas arī šķiet, nauda tapat kā visa pārējā daba, mostas ar pirmajiem saules stariem, bet gulēt iet, kad saule riet. Tāpec arī saka : “Rīta stunda – zelta stunda.”
Daudzviet pasaulē tirgotājiem ir paradums: kad cilvēks kaut ko nopircis un samaksājis, viņi saņemto banknoti pavēdina virs citām precēm. Kādēļ? Lai ātrāk tiktu nopirktas arī tās, paātrinētos process “nauda – prece – nauda”. Pavedinot virs precēm pircēja naudu, tām tiek nodota banknotes turētāja naudas enerģija – tādējādi tirgotājs vairo pats savu naudas enerģiju un prece tiek ātrāk pārdota.
Avots: vumi.wordpress.com
