Viņš stāsta: “Merilina bija pavisam citāda, nekā bija pierasts redzēt viņu TV ekrānos. Bija grūti noticēt, ka šis bija pašas Monro ķermenis.
Uz viņas sejas bija violeti, zilumiem līdzīgi plankumi, kakls piepampis un viņa noteikti kādu brīdi nebija īpaši vērīga pret savu ārējo izskatu.
Tas bija parasts, ikdienišķs novecojošas sievietes ķermenis, par kuru ne visai labi viņa bija rūpējusies. Izskatījās, ka kājas nebija skūtas vismaz nedēļu, noteikti vajadzēja aizdoties pie manikīra un pedikīra, kā arī matu saknes bija sākušas ataugt viņas dabīgajā krāsā, kas ir gaiši brūna.
Viņa nomira ar seju uz leju, tāpēc viņas kakls bija piepampis tā, ka mums nācās veikt operāciju. Arī viņas seja izskatījās ļoti nepievilcīgi, jo, cilvēkam nomirstot, visas asinis satek zemākajās vietās. Parasti cilvēki nomirst ar vēderu uz augšu, tāpēc asinis aiztek prom no sejas un tās izskatās bālas, bet šeit bija noticis pretējais.
Viņas krūšturis bija piebāzts ar “mākslīgajām krūtīm”, bet mēs izvēlējāmies tos izņemt, lai atstātu viņas dabisko skaistumu. Pēc tam ieradās vizāžisti, kuri uzbūra dzīvību viņas sejas vaibstos, uzlika parūku un tad jau viņa sāka izskatīties līdzīgi tēlam, kuru viņa bija radījusi visai sabiedrībai.”
