Tomēr ir šoferi, kas izdomā veidu kā šo sistēmu apiet. Pat pats priekšnieks esot redzējis, kā kāds jauniešu bariņš, pirms šī posma beigām, apstājušies lai uzsmēķētu, cerībā ka izvairīsies no atbildības. “Ātruma mērītāju galvenā funkcija ir preventīva – likt autovadītājiem aizdomāties, cik droši viņi piedalās satiksmes plūsmā. Domāju, ka lielākā iespējamā nelaime nav naudassods, bet varbūtējas smagākas sekas – traumas un nāves gadījumi,” spriedis Lietuvas Ceļu policijas dienesta vadītājs.
Visvairāk šī sistēma ir uzstādīta ap Viļņu un Panevežas apkārtnē, kā arī pie valsts nozīmes ceļiem ap Prieniem un Marijampoli. Nākotnē cer ka ar šo sistēmu varēs arī noteikt vai mašīna ir apdrošināta un veikta tehniskā apskate. Kā arī sniegt ziņas vai šo mašīnu, vai tā vadītāju nemeklē citās valstīs.
Jauns.lv vērsās CSDD , lai noskaidrotu kad ir doma uzstādīt šādu sistēmu Latvijā. CSDD Sabiedrisko attiecību speciālists Rolands Rumba informēja, ka darbi pie sistēmas ieviešanas sāksies pavisam drīz: “Šogad organizēsim iepirkumu, savukārt pēc tam tiks īstenots vidējā braukšanas ātruma kontroles pilotprojekts.”
Pirmais posms, kurā šī sistēma tiks uzstādīta, būšos “Tīnūži – Koknese”. Ja šis projekts būšot veiksmīgs, tad tā tiks uzstādīta arī citos posmos.
Pēc provizoriskajiem datiem Lietuvā 27% satiksmes negadījumu ir dēļ ātrumpārkāpējiem, un tajos gājuši bojā 140 cilvēku.
Latvijā bojā ejošo skaits satiksmes negadījumos ir mazāks, 94 cilvēki, tomēr šogad ievainoti negadījumos esot 3257 cilvēki.
