Galvassāpes ir normāla parādība katram cilvēkam, un katrs no tās atbrīvojas citādākā veidā. Ko cilvēki nezina, ir tas, ka citas galvassāpes var būt bīstamākas par citām. Lai pasargātu mūsu veselību, par tādām lietām ir jābūt zinošiem. Galvassāpes rodas audos un sedz smadzenes vai arī skar dažas smadzeņu pamatnes daļas. Dažreiz tās skar arī skalpu, seju, kaklu un muskuļus.
Ir divu veidu galvassāpes – primārās un sekundārās. Primārās galvassāpes nav radušās slimību vai citu medicīnisku iemeslu rezultātā. Sekundārās galvassāpes var rasties tādu medicīnisku iemeslu dēļ kā insulta, kakla traumas, deguna blakusdobumu iekaisuma, anomāliju u.c. rezultātā.
Rakstā apkopoti dažādi galvassāpju veidi un to raksturojumi.
Kakla galvassāpes.
Šis veids pieder pie sekundārajām galvassāpēm, kas radies kakla locītavu, muskuļu vai nervu problēmu rezultātā. Kad šīs kakla problēmas atrisināsi, arī sāpes izzudīs.
Migrēna.
Mūsdienās ārsti migrēnu atzīst kā hronisku slimību, nevis galvassāpes. Migrēna ir sadalīta četrās fāzēs – prodroma (neskaidri simptomi, kā jutība pret gaismu vai skaņu, nogurums, apetītes vai garastāvokļa maiņa, kas uzrodas pāris dienas vai stundas pirms migrēnas), auras (pozitīvi un negatīvi traucējumi pirms migrēnas), migrēnas lēkme (neciešamas sāpes vienā galvas pusē) un postdroma (pārguruma sajūta).
Šķir nākamo lapu un lasi raksta turpinājumu
