Šobrīd Labklājības ministrija, analizējot iedzīvotāju ienākumus un konkrētās atmaksas iespējas, īpaši ņems vērā pagājušā gada mājsaimniecību izdevumu budžetu un tā izmaksas! Jāatzīmē, ka šis MRI budžets ir liels datu apjoms, kas izstrādāts, lai novērtētu esošo politiku atbilstību un nepārprotami kalpotu par atskaites punktu dažādiem saistītiem politikas jautājumiem. Bet kā ienākumi un izdevumi un to attīstība reāli ietekmēs iedzīvotājus, ko no tā visa var sagaidīt paši iedzīvotāji un kā to īsti saprast?
Kā vēstīja nra.lv, ministrija 2023.gada budžeta izstrādes procesā kā prioritāro pasākumu sarakstu iesniegs pavadošo priekšlikumu par esošajām mājokļu dotācijām un konkrēta valsts līdzfinansējuma piešķiršanu pašvaldībām. Papildus Sociālā darba un sociālās palīdzības politikas nodaļas vadītāja informēja, ka konkrētajā dzīvokļa pabalsta forumā ir iekļauta arī minimālā garantētā ienākumu sliekšņa summa ģimenēm, kas arī tieši ietekmē dzīvokļa pabalstu apmēru. Pēc tam, lai daļēji kompensētu šīs dzīvokļa pabalsta izmaksas, nosaka apmēru, garantētā minimālā ienākuma sliekšņa summai pievienojot konkrētu koeficientu, pamatojoties uz mājsaimniecības veidu. Paskatīsimies tuvāk un sapratīsim tiešāk, kā tiek izteikta nauda!
Piemēram, uz vientuļajiem pensijas vecuma cilvēkiem un vientuļajiem invalīdiem attiektos likme “2,5” vai pilsētas noteikta likme, ja tā būtu augstāka. Savukārt koeficients “2” vai pašvaldības noteiktais koeficients, kurš būs lielāks, attieksies tikai uz pensijas vecuma vai invalīdu mājsaimniecībām. Savukārt uz atlikušajām mājsaimniecībām noteiktā minimālā ienākuma garantijas standarta apmēru piemēro koeficientu “1,5” jeb pašvaldības noteikto koeficientu, ja tas ir tieši virs šī 1,5. Bet ko tas īsti nozīmē pilsoņiem? Kā saprast konkrēto summu, lai varētu uz to pretendēt?
Konkrēti, Veinberga arī teica, ka gada pirmajos trīs mēnešos bija daudz vairāk cilvēku, kas pretendēja uz esošajām mājokļu subsīdijām nekā 2021. gada oktobrī, novembrī un decembrī. Tāpat ziņots, ka uzreiz apzinoties apkures cenu pieaugumu nākotnē, LM paredzēja būtiskas potenciālās darbības, īpaši 6 dažādos virzienos – ātrāka pensiju indeksācija, vienreizējs maksājums mazajiem pensionāriem, dzīvokļa pabalsti, invaliditātes transporta pabalsti, kā arī minimālo ienākumu reformas līmeni un mājokļa pabalstu palielināšanu, galu galā paaugstināja minimālo algu.
Risinājums, kas valdībai izmaksās vairāk nekā 25 miljonus eiro, tiks ieviests septembrī, mēnesi ātrāk nekā sākotnēji plānots. Koalīcija jau panākusi dzelžainu vienošanos par pensiju pabalstu indeksācijas palielināšanu, kas būtu krietni ātrāk, nekā plānots. Diskusija par citiem iespējamiem risinājumiem turpināsies, tuvojoties datumam, jo kaut kāds atbalsts būs, un tas ir nenoliedzami. Vienīgais debašu jautājums būs par šo atbalstu lielumu.
